AUTORTIESĪBU TERMINU VĀRDNĪCA


Iepazīsties ar terminiem, kas palīdzēs labāk saprast to, kā Tev rīkoties gadījumos, kad pats esi autors jeb arī tajās situācijās, kad Tu esi cita intelektuālā īpašuma patērētājs.

A Ā B C Č D E Ē F G H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž /VISI
Autortiesības - ir izņēmuma tiesību veids, kuru subjekts ir literāro un mākslas darbu autors, objekts - autora darbs. Tās tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma veidiem. Autortiesības ir cilvēktiesības un īpašumtiesības. Autortiesības dalās personiskajās un mantiskajās tiesībās.

Autors - ir fiziska persona, kuras radošo, intelektuālo un māksliniecisko spēju rezultātā radīts darbs - literārs, muzikāls, vizuāls, audiovizuāls vai cita veida mākslas darbs. Autori savas tiesības realizē paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (autoru pārstāvis ir arī Latvijas autoru biedrība AKKA/LAA, kas veic autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu mūsu valsts teritorijā).

Autortiesību objekti - saskaņā ar Autortiesību likumu autortiesību objekti jeb aizsargājamie darbi neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:
• literārie darbi
• muzikālie darbi
• mākslas darbi
• dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi
• fotogrāfiskie darbi
• horeogrāfiskie darbi
• datorprogrammas

Autortiesības tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma aspektiem un veidiem. Autortiesības ir daudzveidīgas un aptver ļoti atšķirīgu saturu – reklāmas, grāmatas, žurnāli, fotogrāfijas, zinātniskie raksti, lugas, gleznas, mūzika, skulptūras, televīzijas pārraides, datubāzes un datorprogrammas utt.

Autoru personiskās tiesības - darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:
1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru;
2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;
3) darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;
4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;
5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;
6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai. Autora mantiskās tiesības ir viņa ekonomiskās tiesības. Mantiskās tiesības ir autora izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanas katru veidu un katru reizi.

Autoru mantiskās tiesības - autoram attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:
1) publiskot darbu;
2) publicēt darbu;
3) publiski izpildīt darbu;
4) izplatīt darbu;
5) raidīt darbu;
6) retranslēt darbu;
7) padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; 8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus; 9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;
10) tulkot darbu;
11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu. Autortiesības pieder autortiesību īpašniekiem, attiecas uz autoru darbiem un tiek īstenotas šo darbu izmantojumā. Autortiesību īpašnieks ir noteicējs par saviem darbiem un to izmantošanas nosacījumiem.

Aizsargājamie darbi - saskaņā ar Autortiesību likumu autortiesību objekti jeb aizsargājamie darbi neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:
1. literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi, kā arī datorprogrammas);
2. dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;
3. horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;
4. muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;
5. audiovizuālie darbi;
6. zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;
7. lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;
8. dizaina darbi;
9. fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;
10. celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnībā vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;
11. ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;
12. citi autoru darbi.

Autortiesību īpašnieki:
• autori,
• autoru mantinieki
• un citi autortiesību pārņēmēji.

Parasti pirmais autortiesību īpašnieks ir persona, kas izveidojusi darbu, t.i., autors. Ja darbu ir izveidojusi vairāk nekā viena persona un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.
Autortiesību īpašnieki var būt arī autora mantinieki vai citi tiesību pārņēmēji (piemēram, izdevniecība). Autora mantinieks autora mantiskās tiesības iegūst mantojot. Tās turpinās, kamēr vien ir spēkā autortiesību aizsardzības termiņš.

Autortiesību aizsardzības ilgums - daļa autora personisko tiesību ir mūžīga (piemēram, tiesības uz vārdu), toties mantiskās tiesības ir terminētas. Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves.

Atlīdzība - jebkāda veida atlīdzība vai kompensācija par aizsargāta darba izmantojumu. Autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par katru darba izmantošanas veidu un reizi. Tiesības atļaut izmantot savu darbu, saņemot par to autoratlīdzību, ir autora mantisko tiesību svarīgs aspekts. Tas pats attiecas arī uz blakustiesībām.

Autortiesību pārkāpums - rodas tad, ja gadījumos, kad likums to pieprasa, nav iegūta atļauja darba izmantošanai.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums - Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums regulē mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju jeb autortiesību organizāciju darbību. Likuma pamatā ir ES direktīva, tāpēc vienāds regulējums attiecas uz visām autortiesību organizācijām, kas darbojas ES dalībvalstīs. Latvijā likums attiecas uz 7 kolektīvā pārvaldījuma organizācijām: https://www.km.gov.lv/lv/kolektiva-parvaldijuma-organizacijas
Likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums regulē organizāciju iekšējās pārvaldes institūcijas un to kompetenci, ieņēmumu sadali un izmaksu, attiecības ar autoriem, izpildītājiem vai citiem tiesību subjektiem, kā arī izmantotājiem. Tāpat likumā iekļautas detalizētas prasības par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumu sniegt informāciju tās pārstāvētajiem tiesību subjektiem, izmantotājiem un sabiedrībai.
Likums paredz arī iespēju autoru kolektīvā pārvaldījuma organizācijām izsniegt daudzteritoriālas licences, t.i. licences, kas ir spēkā vairākās ES dalībvalstīs.
Šādas licences izsniedzamas tikai par mūzikas darbu izmantošanu tiešsaistē.
Autora mantinieks – iegūst autora mantiskās tiesības mantošanas ceļā. Tās turpinās līdz autortiesību aizsardzības termiņa beigām. Autora personiskās tiesības nav mantojamas, izņemot tiesības darbu izziņot, publicēt, atsaukt un iebilst pret darba sagrozīšanu, izkropļošanu vai citādu pārveidošanu.

Autortiesību likums - likums kurš nosaka, kas uzskatāms par autortiesību aizsargātu darbu un blakustiesību aizsargātu objektu, ko autortiesības neaizsargā, kādas tiesības ir autortiesību un blakustiesību īpašniekiem un cik ilgi attiecīgās tiesības ir spēkā. Autortiesību likumā tāpat ir noteikts, kuros gadījumos autortiesību un blakustiesību objektus drīkst izmantot bez autortiesību īpašnieka atļaujas, kā arī to, kā rīkoties autortiesību un blakustiesību īpašniekiem gadījumos, kad viņu tiesības ir pārkāptas, tai skaitā likmā ir noteikti administratīvie sodi par autortiesību pārkāpumiem.
Autortiesību likums ir harmonizēts ar ES direktīvām autortiesību un blakustiesību jomā, nodrošinot visā Eiropas savienībā līdzvērtīgu autortiesību aizsardzības līmeni.

Autora mantinieks – iegūst autora mantiskās tiesības mantošanas ceļā. Tās turpinās līdz autortiesību aizsardzības termiņa beigām. Autora personiskās tiesības nav mantojamas, izņemot tiesības darbu izziņot, publicēt, atsaukt un iebilst pret darba sagrozīšanu, izkropļošanu vai citādu pārveidošanu.

Autortiesību pārkāpums - rodas tad, ja gadījumos, kad likums to pieprasa, nav iegūta atļauja darba izmantošanai.

Autortiesību zīme © – brīdinājums, kas atgādina par autora tiesībām uz autorību. To papildina autortiesību īpašnieka vārds un darba publiskošanas gads. Zīme nav obligāti lietojama, tāpat kā nav vajadzīga īpaša autortiesību reģistrācija – likums noteic, ka autortiesības uz darbu autoram pieder, kolīdz darbs īstenots materializētā formā. Atvasināts darbs – darbs, kurš balstās uz citu, jau esošu oriģināldarbu, t.sk. aranžējums, ekranizācija, tulkojums vai dramatizējums. Atvasināti darbi ir arī darbu krājumi – antoloģijas, enciklopēdijas, daļa datubāžu u.tml. Atvasināts darbs ir aizsargāts neatkarīgi no tā, vai oriģināldarbs ir aizsargāts vai ne.

Atvasināts darbs – darbs, kurš balstās uz citu, jau esošu oriģināldarbu, t.sk. aranžējums, ekranizācija, tulkojums vai dramatizējums. Atvasināti darbi ir arī darbu krājumi – antoloģijas, enciklopēdijas, daļa datubāžu u.tml. Atvasināts darbs ir aizsargāts neatkarīgi no tā, vai oriģināldarbs ir aizsargāts vai ne.
Blakustiesības - ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības. Blakustiesības pēc formas un satura līdzīgas autortiesībām, tās aizsargā izpildītājus un fonogrammu producentus. Tāpēc izpildītājiem un fonogrammu producentiem neatkarīgi no darbu autoru tiesībām ir savas tiesības, kuras vienā vārdā sauc par blakustiesībām.

Blakustiesību īpašnieki - ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki. Blakustiesību īpašnieki īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai ar savu pārstāvju starpniecību (blakustiesību īpašnieku pārstāvis ir arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas Latvijā veic izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu).

Citāts – precīzs, burtisks izvilkums jeb fragments no kādas personas runas vai rakstīta teksta.

Creative Commons (CC) licence - radošās kopienas atvērtā satura licence, licence dod iespēju izmantot darbus, par kuriem autors ir devis atļauju tos izmantot ar noteiktiem nosacījumiem. Darbam pievienotās ikonas norāda, vai autors ir atļāvis izmantot savu darbu tā sākotnējā formā, pārveidojot savu darbu un/vai atļauj šo darbu brīvu izmantošanu. Darbu izmantošana - lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem jāsaņem tiesību īpašnieka atļauja – licence. Viens no plašākajiem izmantojuma veidiem ir darbu publisks izpildījums.

Darbu izmantošana - lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem jāsaņem tiesību īpašnieka atļauja – licence. Viens no plašākajiem izmantojuma veidiem ir darbu publisks izpildījums. Atļauju var saņemt:
1) no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA) vai
2) no pašiem autoriem, izpildītājiem un producentiem;

Darba vai blakustiesību objekta kopēšana uz papīra (reprogrāfiskā reproducēšana) - personiskai lietošanai netiek kompensēta ar nesēja atlīdzību, jo attiecībā uz šo personiskai lietošanai veiktās kopēšanas veidu Latvijas Autortiesību likumā ietverts speciāls regulējums. Atlīdzību par šādu kopēšanu pamatā maksā personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās, piemēram, kopēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Datorprogramma – vārdos, kodos, shēmās vai citā formā izteikts, informācijas nesējā ierakstīts datu kopums, ko dators spēj nolasīt un kas datoru aktivizē noteiktai darbībai. Tā tiek pielīdzināta literāram darbam.

Datubāze – sistemātiski veidots, sakārtots datu krājums, kas pieejams lietošanai. Ja datubāze ir radoša darba rezultāts, tā ir aizsargāta un autortiesības pieder tās sastādītajam.

Fonogramma – informācijas nesējā fiksēts skaņas vai skaņu atveidojuma ieraksts.

Fonogrammas producents – fiziska vai juridiska persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu.

Fonogrammas producenta tiesības - fonogrammu producentam ir izņēmuma mantiskās tiesības atļaut vai aizliegt savu fonogrammu vai tās kopiju izplatīt, padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu, kā arī tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt. Fonogrammas producenta tiesības ir spēkā 70 gadus pēc pirmā izpildījuma, publicēšanas vai publiskošanas dienas.

Filma – audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā.

Filmas producents – fiziska vai juridiska persona, kura finansē un organizē filmas uzņemšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu.

Ierobežojumi – Autortiesību likumā noteiktie autora mantisko tiesību ierobežojumi, nosaka gadījumus kad darbs var tikt brīvi izmantots noteiktiem mērķiem bez atļaujas saņemšanas no autora. Šādos gadījumos vienmēr ir jānorāda autora vārds un jāievēro likumā paredzētie ierobežojuma izmantošanas noteikumi. Visi ierobežojumi attiecas tikai uz autoru mantiskajām tiesībām. Personiskās tiesības ierobežot nevar. Autortiesību ierobežojumi attiecas arī uz blakustiesībām.

Intelektuālais īpašums - ir cilvēka radošo spēju rezultātā radīti darbi. Intelektuālais īpašums attiecas uz visiem cilvēka prāta radītiem darbiem – izgudrojumiem, literatūras un mākslas darbiem, kā arī uz uzņēmējdarbībā izmantotiem vārdiem, simboliem, attēliem un dizainu. Intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība ir nepieciešama, lai cilvēki, kuri radījuši kādu darbu – izgudrojumu, dziesmu, filmu vai datorprogrammu – justos droši, ka spēs saņemt atlīdzību par ieguldīto darbu un tam veltīto laiku.

Intelektuālā īpašuma tiesības - ir līdzīgas citām īpašuma tiesībām. Autoram, izgudrotājam, uzņēmējam pieder tiesības uz savu darbu, jo viņš to ir radījis – daudz strādājis, ieguldījis laiku, pūles, talantu un bieži vien arī savu naudu. Nevienam nav tiesību paņemt cita īpašumu bez īpašnieka atļaujas. Vienīgi autors, izgudrotājs, uzņēmējs drīkst savu darbu izplatīt, izīrēt, izdot licenci tā lietošanai un izmantot jebkādā citā veidā. Šīs tiesības ir jāatzīst un jāaizsargā, tāpēc – intelektuālā īpašuma tiesības juridiski aizsargā cilvēka prāta radītos darbus. Intelektuālā īpašuma tiesības iedala divās grupās - rūpnieciskā īpašuma tiesībās un autortiesībās.

Izmantotājs/lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas likumā noteiktajā kārtībā lieto autora darbu. Izmantotājs ir atbildīgs par to, lai viņam būtu atļauja darbu izmantot, pārveidot vai tulkot, viņam jāsamaksā atlīdzība par darbu lietošanu.

Izpildītājs - ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kā citādi izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai citu priekšnesumu. Izpildītāji ir personas, kas iedzīvina un attēlo autoru radītos darbus, interpretē tos izmantojot savu talantu un izpaužot savu personību.

Izpildītāju tiesības - izpildītājiem tiesības tiek piešķirtas ar likumu un tā mērķis nav piešķirt privilēģijas, bet aizsargāt izpildītāju tiesības. Likums aizsargā ne tikai slavenas mūzikas grupas, populārus dziedātājus, atpazīstamus orķestru diriģentus vai izcilus solistus, bet aizsargā arī timpāna spēlētāju, kas simfonijas atskaņošanas laikā varbūt tikai vienu reizi uzsitis pa instrumentu. Saskaņā ar likumu, katrs izpildītājs saņem atbilstošu aizsardzību un atlīdzību par viņa izpildījuma izmantošanu. Izpildītāju tiesības ir spēkā 70 gadus pēc pirmā izpildījuma, publicēšanas vai publiskošanas dienas. Izpildītāju tiesības dalās personiskajās un mantiskajās tiesībās.

Izpildītāju personiskās tiesības - tās ir izpildītāja tiesības tikt identificētam kā izpildītājam, ievērojot viņa individualitāti, personību, interpretācijas talantu un spēju attēlot. Tās ir izpildītāju tiesības iebilst pret sava izpildījuma pārveidošanu.

Izpildītāju mantiskās tiesības - izpildītāju mantiskās tiesības ir atļaut vai aizliegt savu izpildījumu raidīt vai publiskot, fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu, izplatīt izpildījuma fiksāciju, padarīt fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju, kā arī tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju. Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantotas (atskaņotas) viņu fonogrammas, gan publiskajā izpildījumā, gan raidīšanā un retranslēšana pa kabeļiem u.c. izmantojuma veidos.

Licence – autortiesību aspektā atļauja darba izmantošanai tajā veidā un saskaņā ar tiem noteikumiem, kas norādīti licencē. Autortiesības saglabā autors, licences saņēmējs (izmantotājs) iegūst vienīgi atļauju izmantot darbu.

Līdzautori - ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija - autori, izpildītāji un producenti savu mantisko tiesību aizsardzību var īstenot paši vai ar pārstāvju, piemēram, ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, starpniecību. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir pašu autoru, izpildītāju un producentu dibinātas bezpeļņas organizācijas, kuras uzrauga tiesību izmantošanu, slēdz līgumus ar darbu izmantotājiem, ievāc un izmaksā atlīdzību tiesību īpašniekiem par viņu darbu izmantošanu.

Mākslas darbs – fiziskas personas radošas intelektuālās darbības produkts, kas iemiesots materializētā formā. Neaizsargāts darbs (public domain) – ir darbs, kuram beidzies autortiesību vai blakustiesību aizsardzības termiņš, darbs nav aizsargāts ar autortiesībām vai blakustiesībām.

Nesēja atlīdzība – atlīdzība par darba mehānisku kopēšanu personiskām vajadzībām. To ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību autoriem maksā kopēšanai izmantojamo ierīču izgatavotāji un importētāji.

Obligātais kolektīvais pārvaldījums - autoru un blakustiesību īpašnieku mantisko tiesību pārvaldības sistēma kas noteikta Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Latvijā šāds pārvaldījums notiek tikai kolektīvi (obligātais kolektīvais pārvaldījums), piemēram, attiecībā uz publisku izpildījumu sabiedriskās vietās, privātkopēšanu un retranslēšanu. Šajos gadījumos kolektīvā pārvaldījuma organizācijai nav jāslēdz līgums ar tiesību īpašniekiem, lai veiktu attiecīgo tiesību administrēšanu. Tiesību īpašnieki, vēršoties organizācijā, saņems savu atlīdzības daļu.

Oriģināldarbs – darbs, kurš nav kāda cita, jau pirms tam esoša darba adaptācija, ir jauns un nebijis.

Pārveidošana – esoša oriģināldarba pārstrādāšana gan saturiski, gan formāli. Tā var būt arī darba pielāgošana izpildītāju vajadzībām, un aizsargāta darba pārveidošanai vajadzīga autortiesību īpašnieka atļauja. Ja saņemta atļauja darbu izmantot, tas nenozīmē, ka drīkst darbu pārveidot.

Pseidonīms – pieņemts vārds, ko autors izvēlējies lietot savas autorības identificēšanai. Pseidonīms ir arī “Rainis”.

Publiskais patapinājums – darbu izmantošana publiskās bibliotēkās. Atlīdzība par darbu publisko patapinājumu ir kompensācija, ko aizsargātu darbu autori ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību saņem par to, ka grāmatas tirāžu samazina tās pieejamība bibliotēkā.

Publisks izpildījums - muzikālus darbus var publiski atskaņot veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, dažādos pasākumos, sacensībās, koncertos vai jebkur citur ārpus ierastā ģimenes un paziņu loka. Šādu darbu atskaņošanu sauc par publisko izpildījumu. Lai darbus atskaņotu publiski, nepieciešama autora atļauja. Atļauju jeb licenci var saņemt AKKA/LAA, kas ir autoru pārstāvis.
Ja autoru darbu atskaņošanai izvēlaties ierakstītu mūziku (radio, internets, TV, CD, u. tml.), ir nepieciešams ne vien saņemt atļauju no autoru biedrības AKKA/LAA, bet arī - no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA). AKKA/LAA administrē darbu autoru tiesības, savukārt LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības.

Publiski izstādīta darba izmantošana - publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina kā arī lietišķās mākslas attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai informācijai, ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.

Publiskošana - Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.

Plaģiāts - cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, arī neskaidras vai nekorektas atsauces sniegšana par autoru. Plaģiāts ir autora personisko tiesību pārkāpums, arī tad, ja autortiesību aizsardzības termiņš attiecībā uz autoru ir beidzies. Ja darba autors darbu publiskojis, nenorādot savu vārdu, arī šāda darba uzdošana par savu ir plaģiāts.

Pirātisms - Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, ko raksturo autora darba reproducēšana, publiskais izpildījums, attālā komunikācija vai jebkāda veida kopijas radīšana un izplatīšana, pārkāpjot šim darbam piešķirtās tiesības.

Privātā kopēšana - personiskai lietošanai ir atļauts izgatavot vienu likumīgi iegūta darba kopiju (nekomerciālai lietošanai). Šādu darba kopiju drīkst nodot jebkuram ģimenes loceklim vai draugam. Piemēram, drīkst lejupielādēt savā telefonā vai datorā internetā atrastu attēlu (ja tas tur ievietots legāli) un izmantot to kā fona tapeti, taču šo pašu attēlu nedrīkst drukāt uz T-krekliem un tos pārdot.

Public Domain - termins public domain tiek lietots, lai apzīmētu darbus, kuriem beidzies autortiesību vai blakustiesību aizsardzības termiņš, darbs nav aizsargāts ar autortiesībām vai blakustiesībām.

Raidīšana - darba izziņošana, arī darba parādīšana vai izpildīšana, kā arī turpmāks tā izmantojums raidīšanai, translācijai vai retranslācijai zīmju, skaņu vai attēlu veidā (ar skaļruņa, ētera radio vai televīzijas, pavadoņu televīzijas, kabeļtelevīzijas u.c. starpniecību).

Reproducēšana – darba vai tā daļas kopiju izgatavošana materializētā formā, t.sk. tā iekļaušana citos medijos, piem., gleznas demonstrēšana filmā. Tas nozīmē darba pavairošanu, kam nepieciešama atļauja un par ko maksājama autoratlīdzība.

Retranslācija – darbu raidīšana, ko veic cita raidorganizācija, nevis tā, kura to darījusi sākotnēji. Atļauja darbu raidīt ne vienmēr nozīmē atļauju darbu retranslēt.

Salikts darbs – darbu krājums, piem., hrestomātija, antoloģija, enciklopēdija, atlants, katalogs vai datubāze. Tā sastādītājs ir salikta darba autors, kas saglabā visas tiesības uz savu darbu.

Tālākpārdošanas tiesības – autortiesību īpašnieka tiesības Latvijā saņemt atlīdzību 5% apjomā no tēlotājas mākslas darba pārdošanas cenas katras publiskas tālākpārdošanas gadījumā, t.i., galeriju izsolēs, salonos vai veikalos.

Tiesību īpašnieks vai tiesību subjekts - darba vai publikācijas autors, izdevējs vai izpildītājs. Tiesību īpašnieks var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ir autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz autortiesību atlīdzības daļu, pamatojoties uz līgumu vai likumu par tiesību izmantošanu.

Vispārpieejams (public domain) darbs - darbs, kuram beidzies autortiesību vai blakustiesību aizsardzības termiņš, darbs nav aizsargāts ar autortiesībām vai blakustiesībām.

Zinātnisks darbs – ne tikai teksti par zinātniskiem tematiem, bet arī darbi par tehnikas jautājumiem, kartes, plāni u.tml. Tomēr šo darbu autortiesību aizsardzība ir nošķirama no tās, kas aizsargā izgudrojumus patentu formā.