Informācija

uzņēmējiem

Jebkura autora radīts darbs var kļūt par uzņēmuma mārketinga instrumentu, kas piesaista klientus un palīdz uzņēmumam gūt peļņu.

Tā kā autoru radītie darbi ir viens no elementiem, kas nodrošina uzņēmuma veiksmi un stimulē patērētāju iegādāties konkrētu preci vai pakalpojumu, arī autoriem ir tiesības par paveikto darbu saņemt atlīdzību, bet to darbu izmantotājiem ir pienākums autoriem par to samaksāt pienākošos atlīdzību. Katrs autordarbs ir kāda cilvēka darba rezultāts, piemēram, mūzikas ieraksta radīšanā piedalās vairāku cilvēku grupa – komponists saraksta melodiju, dzejnieks rada dziesmai vārdus, izpildītājs nodrošina dziesmas izpildījumu un producents dziesmu ieraksta digitālā vai fiziskā formātā, lai to varētu atskaņot plašākam sabiedrības lokam.

Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem jāsaņem tiesību īpašnieka atļauja – licence.

Viens no plašākajiem izmantojuma veidiem ir darbu publisks izpildījums.
Atļauja nepieciešama par darbu izpildīšanu jebkurā publiskā vietā, piemēram:

  • veikalos;
  • ēdināšanas uzņēmumos;
  • viesmīlības uzņēmumos;
  • dažādos pasākumos;
  • sacensībās;
  • koncertos;
  • izstādēs u.tml.

Atļauja nepieciešama, ja vēlies publiski:

  • atskaņot muzikālus darbus;
  • demonstrēt filmas;
  • demonstrēt vizuālus darbus;
  • rīkot literārus lasījumus;
  • rīkot horeogrāfiskus uzvedumus.

Ja publiskai atskaņošanai izvēlaties ierakstītu mūziku (radio, internets, TV, CD u.tml.), ir nepieciešams ne vien saņemt atļauju no autoru biedrības AKKA/LAA, bet arī noslēgt līgumu ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA). AKKA/LAA pārvalda darbu autoru tiesības, savukārt LaIPA – izpildītāju un fonogrammu producentu blakustiesības.

Autortiesību likums nosaka: licence ir jāsaņem pirms darbu izmantošanas. Ir aizliegts izmantot darbus bez atļaujas.

Biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” jeb saīsināti AKKA/LAA ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas apvieno pašmāju un ārvalstu autorus, lai nodrošinātu viņu mantisko tiesību administrēšanu.

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” jeb saīsināti LaIPA ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nodrošina pašmāju un ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību administrēšanu.

Jā, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas LaIPA un AKKA/LAA Latvijā veic gan pašmāju, gan ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, pamatojoties uz savstarpējiem pārstāvniecības līgumiem, kas noslēgti ar tiesību īpašniekiem un ārvalstu tiesību organizācijām.

Saskaņā ar Romas konvenciju un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par izpildījumu un fonogrammām, ārvalstu izpildītāji un producenti var saņemt atlīdzību par fonogrammu izmantošanu Latvijas teritorijā. Savukārt Latvijas izpildītāji un fonogrammu producenti var saņemt atlīdzību par fonogrammu izmantošanu ārvalstīs.

Jā, licence arī šādiem gadījumiem ir jāpērk. Vairāk informācijas par licences veidiem un to, kādiem pasākumiem licences iegāde ir nepieciešama, atradīsiet šeit: LaIPA – Publiskās vietās un pasākumos.

Licences iegāde nav nepieciešama, lai mūziku atskaņotu privātos ģimenes, radu un draugu saviesīgos pasākumos:

  • Līgo svētkos;
  • kāzās;
  • kristībās;
  • bērēs;
  • dzimšanas un vārda dienās;
  • izlaidumu oficiālajā daļā.

Jā, saskaņā ar Autortiesību likuma 1. panta 15. punktu neatkarīgi no mūzikas atskaņošanas avota vai iekārtas fonogrammu atskaņošana, piemēram, kafejnīcā ir publisks izpildījums:

Publisks izpildījums saskaņā ar likumu ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.

Fonogrammu atskaņošana, kopēšana vai lejupielādēšana no nelegāliem avotiem, lai to izmantotu publiski un bez saskaņošanas ar autoriem, izpildītājiem un producentiem ir nelegāla darbība.

Atlīdzības likmes tiek noteiktas, ievērojot to, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu. (Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 32. pants.)

Taisnīga atlīdzība ir samaksa tiesību īpašniekiem par viņu intelektuālo, radošo darbu un materiālo ieguldījumu. Tarifu kritēriji noteikti Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā:

  • atlīdzības apmēru nosaka paši tiesību īpašnieki;
  • tiek ņemta vērā ekonomiskā vērtība, mūzikas ierakstu izmantošanas mērķis, apjoms, komerciāls labums, ko gūst mūzikas ierakstu izmantotāji;
  • atlīdzības apmēru var noteikt, balstoties arī uz citiem objektīviem (tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma) kritērijiem.

Tirdzniecības, ēdināšanas un citām publiskām vietām atlīdzību nosaka pēc platības (m2), kurā tiek nodrošināta klientu apkalpošana. Savukārt publiskiem izklaides, kultūras, sporta u.c. pasākumiem atlīdzību nosaka pēc apmeklētāju skaita.

LaIPA un AKKA/LAA mājaslapā jāizvēlas jūsu pārstāvētā biznesa nozare, un konkrētajā sadaļā varēsiet apskatīt konkrētajai nozarei pielāgoto tarifu, kā arī iepazīties ar slēdzamā līguma dokumentu:
LaIPA es izmantoju muziku
AKKA LAA autoru darbu lietotajiem

Ir vairāki veidi, kā slēgt līgumu:

  • līgumu var noslēgt klātienē, LaIPA un AKKA/LAA birojā;
  • LaIPAun AKKA/LAA interneta vietnē, aizpildot pieteikuma formu;
  • pēc līguma noslēgšanas uz norādīto e-pastu vai korespondences adresi tiks nosūtīts rēķins;
  • pēc apmaksas veikšanas sagatavotā apliecība tiks nosūtīta uz līgumā norādīto e-pastu vai korespondences adresi.

Sazinies ar mums! Un klientu apkalpošanas speciālisti ieteiks ērtāko veidu:
LaIPA: tālr. 67605023, e-pasts laipa@laipa.org;
AKKA/LAA: tālr: 67506422 vai 29191372, e-pasts info@akka-laa.lv.

Nesēja atlīdzība ir atlīdzība, kas pienākas autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, par viņu darbu un blakustiesību objektu (piemēram, skaņu ierakstu) kopēšanu personiskajai lietošanai. Saskaņā ar likumu fiziskajai personai nav jāsaņem autortiesību vai blakustiesību īpašnieku atļauja, ja tā vēlas darbu vai blakustiesību objektu nokopēt vienā eksemplārā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka.

Nesēja atlīdzību maksā personas, kas izgatavo vai ieved Latvijā šādai kopēšanai izmantojamās iekārtas un tukšos datu nesējus (piemēram, USB zibatmiņas, datora cietos diskus) un kopēšanai izmantojamās iekārtas (piemēram, datoru, viedtālruni). Galapatērētājs tiešā veidā nesēja atlīdzību nemaksā, taču tā parasti ir ierēķināta attiecīgās kopēšanas iekārtas vai datu nesēja cenā.

Darba vai blakustiesību objekta kopēšana uz papīra (reprogrāfiskā reproducēšana) personiskai lietošanai netiek kompensēta ar nesēja atlīdzību, jo attiecībā uz šo personiskai lietošanai veiktās kopēšanas veidu Latvijas Autortiesību likumā ietverts speciāls regulējums. Atlīdzību par šādu kopēšanu pamatā maksā personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās, piemēram, kopēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Nošu kopēšana ir tieši izslēgta no reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību izņēmuma un nav atļauta arī saskaņā ar vispārīgo autortiesību izņēmumu, kas nodrošina iespēju veikt kopēšanu personiskai lietošanai, maksājot nesēja atlīdzību. Notis var kopēt, tikai pamatojoties uz autora iepriekšēju atļauju.

Autortiesību pārkāpums ir darbība, ar kuru aizskartas autoru vai blakustiesību īpašnieku personiskās vai mantiskās tiesības, piemēram, bez autora iepriekšējas atļaujas darbs ir nokopēts, ievietots mājaslapā internetā, pārveidots vai, izmantojot darbu, nav norādīts tā autors un likums neparedz, ka attiecīgajai darbībai nav nepieciešama autora atļauja (kā, piemēram, autortiesību izņēmumu un ierobežojumu gadījumā).

Par autortiesību pārkāpšanu ir paredzēta civiltiesiskā, administratīvā un būtiska kaitējuma nodarīšanas gadījumā arī krimināltiesiskā atbildība. Līdz ar to autortiesību pārkāpējam var iestāties viņam nelabvēlīgas sekas, tostarp pienākums atlīdzināt autoram radušos zaudējumus un kompensēt morālo kaitējumu.

Personas nezināšana par autortiesību pārkāpuma izdarīšanu pati par sevi neatbrīvo no atbildības, taču var mazināt pārkāpuma negatīvās sekas. Tāpat vēlme novērst autortiesību pārkāpumu var spēlēt nozīmīgu lomu domstarpību atrisināšanā ar autoru.

Administratīvā atbildība paredzēta par šādiem pārkāpumiem:

  • autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanu publiskā izpildījumā bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai atlīdzības samaksas;
  • autortiesību vai blakustiesību objekta reproducēšanu (kopēšanu) bez tiesību īpašnieka piekrišanas;
  • nesēja atlīdzības vai atlīdzības par darbu reprogrāfisko reproducēšanu nesamaksāšanu;
  • autortiesību vai blakustiesību objekta ievietošanu internetā bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai atlīdzības samaksas;
  • autortiesību vai blakustiesību objekta retranslēšanu bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai atlīdzības samaksas.

Administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš norādītajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

 Dizainparaugs ir izstrādājuma ārējais izskats – forma, apveids, krāsa, virsmas īpatnības, utt. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Tātad ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt izstrādājuma formu, izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas. Telpisku formu un zīmējumu uz tās var pieteikt aizsardzībai kopā vai atsevišķi. Svarīgi atzīmēt, ka dizainparaugs neattiecas uz izstrādājuma tehniskajām pazīmēm, kā piemēram, ja izstrādājuma ārējais veidols pilda nevis dekoratīvu, bet gan funkcionālu lomu, to nevarēs aizsargāt kā dizainparaugu. Taču, ja izstrādājums no tehniskā viedokļa ir jauns un ar praktisku pielietojumu, to iespējams var aizsargāt ar patentu.

Lai Latvijā aizsargātu dizainparaugu, Patentu valdē ir jāiesniedz pieteikums par dizainparauga reģistrāciju. Pieteikumā ir jānorāda dizainera vārds, dizainparauga īpašnieka vārds vai nosaukums, izstrādājuma nosaukums (vēlams – atbilstoši Lokarno klasifikācijai), un jāpievieno produkta attēli – kvalitatīvas fotogrāfijas vai skaidri zīmējumi, kas attēlo visas tā īpatnības.

Svarīgi!
Dizainparauga būtības noskaidrošanai pieteikumam var pievienot arī īsu dizainparauga aprakstu, kas tiek izmantots tikai dizainparauga pazīmju un atšķirību izskaidrošanai un neietekmē aizsardzības apjomu, kā arī paša izstrādājuma paraugu, ja tas ir plakans un ērti uzglabājams kopā ar citiem pieteikuma materiāliem, nepārsniedzot A4 formāta izmērus.

Galvenais pieteikuma dokuments ir attēlu komplekts, kas nosaka aizsargājamo tiesību apjomu. Lai attēlu komplekts sniegtu skaidru priekšstatu par dizainparaugu un tie būtu piemēroti reproducēšanai, ir jāievēro vairāki priekšnoteikumi, ar kuriem var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē.

Komplekss pieteikums var aptvert vairākus dizainparaugus, ar nosacījumu, ka visiem izstrādājumiem, kuros paredzēts īstenot vai iekļaut vienā pieteikumā ietvertos dizainparaugus, jāattiecas uz vienu un to pašu Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) klasi. Objektu skaitu kompleksā pieteikumā nosaka pēc tā, cik patstāvīgi lietojamu izstrādājumu vai eventuāli patstāvīgu preču tas satur (tējkanna un tās vāciņš kopā ir viens objekts, šaha figūru komplekts ir viens objekts, divi dažādi naži – divi objekti, nazis, dakšiņa un karote, kaut arī savstarpēji veido komplektu, – trīs objekti, jo tos var pārdot atsevišķi).

Detalizētāk ar informāciju par dizainparauga reģistrāciju var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Dizainparauga reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu dizainparaugu ŠEIT!

Dizainparauga reģistrācija piešķir ekskluzīvas tiesības tās īpašniekam uz šī dizainparauga izmantošanu, kas savukārt pasargā dizainparauga īpašnieku no kopēšanas un atdarināšanas dēļ radušiem zaudējumiem. Neviens bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst komerciālos nolūkos izmantot reģistrētu dizainparaugu vai objektu, kura kopējais vizuālais iespaids būtiski neatšķiras no šī dizainparauga. Proti, bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ražot šādus izstrādājumus, pārdot, eksportēt vai importēt tos.

Dizainparaugu reģistrē, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs. Dizainparaugs ir jauns, ja identisks dizainparaugs nav ticis izpausts sabiedrībai, proti, nav publicēts, izstādīts vai laists tirgū.

Dizainparaugs jāpiesaka reģistrācijai ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc pirmās dizainparauga publiskošanas. Tas attiecas uz dizainparauga atrādīšanu izstādēs, publiskos pasākumos, kā arī publicēšanu sociālajos medijos vai publikācijās. Šo 12 mēnešu laikā dizainers var pārbaudīt, vai izstrādātais dizains ir pieprasīts un izlemt, vai vēlas to tiesiski aizsargāt ar reģistrāciju.

Konsultāciju par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Dizainparauga reģistrēšanas procesam ir vairākas pozīcijas, tostarp dizainparauga iesniegšana, maksājums par katru pieteikumā ietverto papildu dizainparaugu, kā arī dizainparaugu reģistrācija un publikācija, tostarp apliecības izsniegšana. Dizainparauga reģistrēšana izmaksā sākot no 105 euro uzņēmējiem, savukārt, ja dizaina pieteicējs ir pats dizainers – sākot no 42 euro.
Pieteikuma maksa ir jāsamaksā viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteicējs vēlas dizainparaugu noteiktu laiku saglabāt slepenībā, par papildu samaksu var lūgt atlikt dizainparauga publikāciju uz laiku līdz 30 mēnešiem no pieteikuma datuma. Šādu iespēju bieži izmanto dizaineri pirms modes skatēm un izstādēm, lai būtu pārliecināti, ka dizains ir aizsargāts, bet nenonāk atklātībā pirms konkrētā pasākuma.
Detalizēta informācija par dizainparauga reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Dizainparaugu reģistrē uz 5 gadiem. Termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot uz jaunu periodu. Kopumā dizainparauga aizsardzība var ilgt līdz 25 gadiem.

Dizainparauga aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par dizainparauga reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

Dizainparaugu aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to dizainparaugs jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā ir paredzēts šīs tiesības realizēt.

Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu dizainparaugu var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Hāgas sistēma.

Savukārt, reģistrējot dizainparaugu Eiropas Savienība Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.

Pamatotu aizdomu gadījumā par dizainparauga neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja dizainparauga neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā dizainparauga reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka pārkāptas Jūsu tiesības.

Jā. Ne visus dizainus iespējams aizsargāt kā dizainparaugus. Dizainparaugs ir aizsargājams, ja tas ir jauns un ar individuālu raksturu. Taču dizaina darbi var tikt aizsargāti arī ar citām intelektuālā īpašuma tiesībām, piemēram, autortiesībām.

Dizainparaugu var aizsargāt arī kā dizaina darbu atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem. Autortiesības aizsargā jebkuru autora darbu, kas ir tā radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas un vērtības. Piemēram, ja dizains publiskots vairāk nekā pirms 12 mēnešiem, to nav iespējams reģistrēt kā dizainparaugu, taču to automātiski aizsargā autortiesības. Autortiesības uz darbu tiek iegūtas tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts un autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

Jāņem vērā, ka dizaina aizsardzība ar autortiesībām ir daudz ierobežotāka nekā dizainparauga aizsardzība, jo autortiesības aizsargā autora tiesības uz savu darbu, neliedzot citām personām iedvesmoties un radīt līdzīgus darbus.

Vairāk informācijas par dizainparaugiem un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas (fiziskas vai juridiskas) preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.
Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja. Tā var būt, piemēram, vārdiska (veido tikai vārdi, burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes), figurāla (izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, grafisks elements vai krāsa), telpiska (veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma), krāsa (veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām), skaņa (veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), kustība, multivide, hologrāfija.

Reģistrācijai nevar pieteikt apzīmējumus:

  • kas nav unikāli (nav atšķirības no citām jau reģistrētām preču zīmēm),
  • kas ir amorāli, maldinoši vai satur valstu ģerboņus, karogus vai citus nozīmīgus simbolus,
  • kam ir attiecīgās preces aprakstošs raksturs,
  • kurus var sajaukt ar agrākām vai Latvijā plaši pazīstamām citu personu preču zīmēm,
  • kuri aizskar trešo personu personiskās tiesības, autortiesības vai komerctiesības.

Šādu preču zīmju reģistrāciju var atteikt Patentu valde vai pēc reģistrācijas apstrīdēt attiecīgo preču zīmju īpašnieki.

Ja preču zīme ir aizsargāta ar reģistrāciju, īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmi. Tas nozīmē, ka saistībā ar precēm un/vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas reģistrācija, neviena cita persona bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas to izmantot nedrīkst. Tādā veidā preču zīmes īpašnieks paaugstina savu konkurētspēju un tiek aizsargāta viņa labā slava. Preču zīme var arī kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko persona var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.

Latvijā preču zīmes reģistrē Patentu valde. Vispirms ir jāpārliecinās, ka izvēlētā preču zīme atšķiras no citām – jāpārbauda, vai šāda vai ļoti līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta, veicot meklējumu datubāzēs. Pēc tam ir jāaizpilda preču zīmes pieteikuma veidlapa, kurā jānorāda:

  • Kam pieder preču zīme – uzņēmums vai fiziska persona (informācija tiek publiskota un tai vienmēr ir jābūt aktuālai, lai nebūtu šaubu, kam pieder preču zīme);
  • Preču zīmes atveidojums (vārds, attēls vai cita veida atveidojums);
  • Preču un pakalpojumu saraksts – nosaukti tā, lai visi saprastu, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas preču zīme (tie jāklasificē atbilstoši Nicas klasifikācijai, kur preces un pakalpojumi ir iedalīti 45 klasēs).

Svarīgi iegaumēt:
vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju. Ja nepieciešams aizsargāt zīmes variantus, piemēram, atšķirīgā grafiskā izpildījumā, tie jāpiesaka katrs atsevišķi.
Detalizēta informācija par preču zīmju reģistrācijas procesu pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Preču zīmju reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu preču zīmi ŠEIT!

Lai iegūtu informāciju par to, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā reģistrēta, jāpārbauda trīs datubāzes – nacionālā preču zīmju datubāze, starptautiski reģistrēto preču zīmju datubāze un Eiropas Savienības preču zīmju datubāze. Datubāzes pieejamas Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīmes tiek uzskatītas par sajaucami līdzīgām, ja pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šos apzīmējumus var sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītus. Salīdzināts tiek zīmju vizuālais kopiespaids, fonētiskais skanējums, kā arī jēdzieniskās asociācijas. Lai zīmes tiktu uzskatītas par sajaucami līdzīgām, pietiek ar līdzību kaut vienā no trim minētajiem aspektiem. 
Konsultāciju par preču zīmju atšķirtspēju var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Preču un pakalpojumu saraksts būtiski ietekmē preču zīmes aizsardzības apjomu. Aizpildot preču zīmes pieteikuma veidlapu, pēc iespējas precīzākiem jēdzieniem jānorāda konkrēti preču un/vai pakalpojumu veidi, uz kuriem preču zīme attieksies, un jāsagrupē pa klasēm saskaņā ar Nicas klasifikāciju. 

Nicas klasifikācija ir Eiropas Savienības sistēma preču un pakalpojumu klasificēšanai. Tajā ir 45 klases: uz precēm attiecas 1. – 34. klase, savukārt uz pakalpojumiem attiecas 35. – 45. klase. Katrai klasei ir klases virsraksts, kas sniedz vispārēju informāciju par attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, 15. klases nosaukums ir “Mūzikas instrumenti”, savukārt 25. klases nosaukums ir “Apģērbi, apavi, galvassegas”. Preču saraksta sastādīšanai var lietot Nicas klasifikācijas klašu virsrakstus, vienlaikus jāņem vērā, ka Nicas klasifikācijas klašu virsraksti jēdzieniski neaptver visas preces vai pakalpojumus, kas pieder pie attiecīgās klases.
Jārēķinās ar to, ka pēc pieteikuma iesniegšanas vairs nav pieļaujams papildināt preču un/vai pakalpojumu sarakstu, var tikai svītrot preces un pakalpojumus no tā. Detalizēta informācija par Nicas klasifikāciju pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē. Konsultāciju par preču un pakalpojumu saraksta sastādīšanu un Nicas klasifikācijas izmantošanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Preču zīmes reģistrēšanas procesam ir vairākas izmaksu pozīcijas, piemēram, preču zīmes pieteikuma iesniegšana, preču zīmes pieteikumā norādīto preču klašu skaits, preču zīmes reģistrācija. Preču zīmes reģistrācija izmaksā sākot no 185 euro.
Pieteikuma maksa jāsamaksā mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, par katru papildu klasi maksājama papildmaksa. Ja samaksu veic vēlāk par minēto termiņu, pieteikuma datums tiek pārcelts uz datumu, kad samaksāta pieteikuma maksa un, ja nepieciešams, arī papildmaksa.
Reģistrācijas maksa ir jāmaksā, ja preču zīmi atzīst par reģistrējamu.

Svarīgi!
Gadījumā, ja preču zīmes reģistrāciju atsaka, pieteikuma maksa netiek atmaksāta.

Detalizēta informācija par preču zīmes pieteikuma, reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, bet to var atjaunot atkal un atkal uz jaunu 10 gadu periodu. Preču zīme var tikt aizsargāta neierobežoti ilgi.

Reģistrētās preču zīmes aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par preču zīmes reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc reģistrācijas, preču zīmes īpašniekam ir pašam jāuzrauga, vai kāds cits neatļauti neizmanto viņa preču zīmi. Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.

Preču zīme tiek aizsargāta tāda, kāda tā ir pieteikta un reģistrēta. Nenozīmīgas izmaiņas zīmes praktiskajā lietojumā parasti neliedz izmantot aizsardzību, kas izriet no sākotnējās reģistrācijas. Ja tomēr preču zīmē notikušas būtiskas izmaiņas, nepieciešams iesniegt jaunu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

Preču zīmju aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to preču zīme jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā to vēlas aizsargāt. 

Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu preču zīmi var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Madrides sistēma.

Savukārt, reģistrējot preču zīmi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Licence var būt ierobežota termiņa vai teritorijas ziņā. Tāpat preču zīmi, līdzīgi kā citus īpašumus, var pārdot, dāvināt, ieķīlāt, novēlēt mantojumā vai citādi atsavināt, gan par atlīdzību, gan bez tās. 

Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.
Savukārt strīdus par preču zīmju līdzību izskata vai nu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, vai Rīgas pilsētas tiesa.

Vairāk informācijas par preču zīmēm un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.

Izgudrojums ir tehniskas jaunrades rezultāts, kam ir kāds praktisks pielietojums, tas ir tehniskas problēmas tehnisks risinājums. Izgudrojums var būt ierīce, paņēmiens, viela vai bioloģisks materiāls.

Par izgudrojumiem, ja tiek prasīta pašu šo objektu patentaizsardzība, neuzskata:

  • atklājumus, zinātniskas teorijas un matemātiskas metodes;
  • estētiskus risinājumus;
  • plānus, intelektuālās darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumus un paņēmienus, kā arī datorprogrammas;
  • informācijas sniegšanas paņēmienus.

Patents ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā tehniskās jaunrades produktus. Izgudrojumu var aizsargāt ar patentu, ja tas ir jauns (nav iepriekš publiskots vai lietots) tehniskas problēmas tehnisks risinājums, to var rūpnieciski izmantot (izgudrojumu var ražot vai lietot) un tam ir izgudrojuma līmenis (izgudrojums nav acīmredzami izsecināms no jau zināmajiem tehniskajiem risinājumiem).
Patentus nepiešķir izgudrojumiem, kuru publiskošana vai izmantošana ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem. Ārstēšanas un diagnostikas metodes arī netiek uzskatītas par patentējamām, ņemot vērā, ka cilvēku un dzīvnieku veselības problēmu novēršana ir sabiedriski svarīgāks uzdevums par patentu tiesībām, juridiski tos izslēdzot no patentējamiem objektiem, līdz ar to šādi izgudrojumi nav rūpnieciski izmantojami.
Lai iegūtu patentu, kas darbojas Latvijā, patenta pieteikums jāiesniedz Patentu valdē.

Patents sniedz tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības uz noteiktu laiku aizliegt citiem izgatavot, izmantot vai pārdot izgudrojumu konkrētās valsts teritorijā.
Jebkuram citam, kurš vēlas izmantot izgudrojumu komerciāliem nolūkiem laikā, kamēr tas ir aizsargāts ar patentu, ir jāprasa atļauja (licence) patenta īpašniekam un potenciāli jāmaksā tam licences maksa. Parasti, ja patents tiek uzturēts spēkā, regulāri maksājot uzturēšanas maksas, patenta īpašnieka izņēmuma tiesības, komerciāli izmantot izgudrojumu, ilgst līdz 20 gadiem no pieteikuma iesniegšanas datuma.

Patenta iegūšanas procesam ir vairākas pozīcijas, tostarp patenta pieteikuma iesniegšana, papildu pretenziju iekļaušana, patenta piešķiršana un publikācija. Patenta piešķiršana izmaksā sākot no 210 euro uzņēmējiem, savukārt, ja pieteicējs ir pats izgudrotājs – sākot no 84 €.
Viena mēneša laikā no patenta pieteikuma iesniegšanas dienas ir jāsamaksā pieteikuma maksa. Bet šīs nebūs vienīgās izmaksas – kad patents ir piešķirts, lai tas darbotos, un to uzturētu spēkā, katru gadu ir jāmaksā patenta uzturēšanas maksa. Ja uzturēšanas maksa netiek maksāta – patenta aizsardzība beidzas.
Detalizēta informācija par patenta piešķiršanas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Ja patents tiek uzturēts spēkā, regulāri maksājot uzturēšanas maksas, patenta īpašnieka izņēmuma tiesības ilgst līdz 20 gadiem no patenta pieteikuma iesniegšanas datuma.
Kad patenta termiņš beidzas vai tā īpašnieks pārtrauc maksāt uzturēšanas maksas, patenta aizsardzība beidzas, un izgudrojums kļūst komerciāli izmantojams ikvienam.

Nē, patenti ir teritoriāli. Patenta aizsardzība darbojas tikai tajā valstī, kurā patents piešķirts.
Lai iegūtu izgudrojuma aizsardzību ārvalstīs, pastāv vairākas iespējas:

  1. Eiropas patenta pieteikums iesniedzams Eiropas Patentu iestādē un tam ir viens saturs visās 38 Eiropas Patentu konvencijas dalībvalstīs, bet pieteicējam jānorāda, kurās no konvencijas dalībvalstīm viņš vēlas iegūt šī patenta aizsardzību.
    Eiropas patents tiek piešķirts pēc pilnas izgudrojuma būtības ekspertīzes veikšanas Eiropas Patentu iestādē, bet patenta apstiprināšana izvēlētajās valstīs notiek saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Patenta uzturēšanas nodevas tiek maksāta katrā valstī atsevišķi.
  2. No 2023.gada 1.jūnija darbību sāka vienotā spēka Eiropas patenta sistēma, kas ļauj iegūt patentaizsardzību Eirops Ssavienības dalībvalstīs, iesniedzot vienu pieprasījumu Eiropas Patentu iestādē. Pēc Eiropas patenta piešķiršanas patenta īpašnieks var iegūt vienotu patentu, kas nodrošina vienotu patentaizsardzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās vienotā spēkā Eiropas patentu sistēmai .
    Ar biežāk uzdotajiem jautājumiem un to atbildēm saistībā ar jauno sistēmu var iepazīties ŠEIT.
  3. Patenta starptautiskās aizsardzības nodrošināšanai ārpus Eiropas, pieteikums jāiesniedz vai nu konkrētajā valstī, kurā vēlas šo aizsardzību piereģistrēt, vai arī iesniedzot starptautisko patenta pieteikumu, izmantojot Patentu kooperācijas līgumu (PCT).

Ja patenta pieteikums ir iesniegts jebkurā no valstīm, piemēram, Latvijā, un tam ir piešķirts pieteikuma datums, tad patenta pieteikumu par šo pašu izgudrojumu 12 mēnešu laikā no šī datuma var iesniegt citā valstī, iegūstot aizsardzību no tā paša datuma, kad iesniegts pirmais patenta pieteikums. Tikai nedrīkst aizmirst pievienot prioritātes dokumentu (patentu iestādes apstiprinātu pirmā patenta pieteikuma dokumentu kopiju).
Ar prasībām, kādas jāievēro, piesakot patentu ārvalstīs, var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē.

No 2023.gada 1.jūnija darbību sāka vienotā spēka Eiropas patenta sistēma, kas ļauj iegūt patentaizsardzību ES dalībvalstīs, iesniedzot vienu pieprasījumu Eiropas Patentu iestādē. Pēc Eiropas patenta piešķiršanas patenta īpašnieks varēs iegūt vienotu patentu, kas nodrošina vienotu patentaizsardzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās vienotā spēkā Eiropas patentu sistēmai. Sistēma darbosies pēc “vienas pieturas aģentūras principa”, proti, vienoto patentu centralizēti piešķirs Eiropas Patentu iestāde, un tam nebūs nepieciešama turpmāka apstiprināšana katrā dalībvalstī.
Ar biežāk uzdotajiem jautājumiem un to atbildēm saistībā ar jauno sistēmu var iepazīties ŠEIT.

Papildu aizsardzības sertifikātu piešķir uz produktu, kas ir zāļu aktīvā viela vai aktīvo vielu kombinācija un uz augu aizsardzības līdzekļa aktīvo vielu vai aktīvo vielu kombināciju. Katram produktam piešķir tikai vienu sertifikātu.
Sertifikāta pieteikuma iesniegšanas brīdī produktam jābūt aizsargātam ar spēkā esošu patentu Latvijā (pamatpatentu) – vai nu ar nacionālo patentu vai ar Latvijā spēkā esošu Eiropas patentu. Pamatpatents var aizsargāt minēto produktu kā tādu, produkta iegūšanas vai izmantošanas paņēmienu. Sertifikāta pieteikuma iesniegšanas brīdi produktam jābūt piešķirtai derīgai tirdzniecības atļaujai Latvijā.
Detalizēta informācija par papildu aizsardzības sertifikātu piešķiršanas kārtību pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.

Ar patentmeklējumu tiek noskaidrots, vai konkrētais izgudrojums jau iepriekš pasaulē nav izgudrots vai aizsargāts.
Izvēloties veikt patentmeklējumu, Jūs iegūsiet informāciju par sava izgudrojuma patentspēju, respektīvi, informāciju, ar kuras palīdzību varēsiet samazināt risku pārkāpt jau kādam piederošas tiesības un pārliecināties, ka Jūsu izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis.
Šī informācija Jums palīdzēs izvēlēties stratēģiju attiecībā uz sava izgudrojuma pielietošanu un aizsardzības apmēru. Ja savlaicīgi iesniegsiet dokumentus patentmeklējuma veikšanai, ziņojumu par patentmeklējumu un rakstisko atzinumu Jūs iegūsiet pietiekami laicīgi, lai varētu pieņemt lēmumu par patentēšanas procedūras turpināšanu. Iegūtā informācija Jums noderēs, pieņemot lēmumu uzsākt patentēšanas procedūru citās valstīs, kas ir jāuzsāk ne vēlāk kā 12 mēnešus no patenta pieteikuma datuma.

Patentu valde sadarbībā ar Eiropas Patentu iestādi piedāvā patentmeklējumu veikšanu, kas nacionālo patentu pieteicējiem sniedz iespēju saņemt starptautiski atzītu eksperta atzinumu par patentmeklējumu, nemaksājot patentmeklējuma maksu, ja pieteicējs ir:

  • fiziska persona;
  • mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums;
  • pētniecības vai izglītības iestāde;
  • bezpeļņas organizācija.

Detalizēta informācija par patentmeklējuma pakalpojuma sniegšanas kārtību pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.

Scroll to Top