skolēniem

Intelektuālais īpašums aizsargā cilvēka prāta radītus darbus visdažādākajās izpausmēs,piemēram, filmas, izgudrojumus, grāmatas, dziesmas, gleznas, tehnoloģijas, unikālus un interesantu dizainus, kā arī zīmolus. Intelektuālā īpašuma tiesības parasti iedala divās grupās – rūpnieciskā īpašuma tiesībās (reģistrējamas tiesības) un autortiesībās un blakustiesībās (nereģistrējamas tiesībās).

Autora tiesības noteikt, vai, kādā veidā un par kādu atlīdzību citas personas ir tiesīgas izmantot viņa radīto darbu, piemēram, dzeju, fotogrāfiju, gleznu vai mūziku dziesmai. Autortiesības dalās personiskajās un mantiskajās tiesībās. Autortiesību aizsardzība ir daļa no cilvēka pamattiesībām. Autortiesības ir daļa no īpašuma tiesībām.

Blakustiesības ir izpildītāju (piemēram, dziedātāju, dejotāju, aktieru), mūzikas ierakstu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības, kas aizsargā šo personu darbības rezultātus – izpildījumu, mūzikas ierakstus, filmas un raidījumus. Blakustiesības nodrošina, ka blakustiesību īpašnieki saņemt atlīdzību no viņu darbības rezultāta izmantošanas. Blakustiesības pēc satura ir līdzīgas autortiesībām.

Cilvēks, kas radījis radošu darbu. Piemēram, rakstnieks (uzrakstījis grāmatu), komponists (sacerējis mūziku), mākslinieks (uzgleznojis gleznu), arhitekts (uzprojektējis būvi). Autors ir arī atvasināta darba autors, piemēram, tulkotājs, mūzikas aranžētājs, enciklopēdijas sastādītājs. Ja darbu ir radījusi vairāk kā viena persona un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

Cilvēks, kas iedzīvina un attēlo autoru radītos darbus, interpretē tos, izmantojot savu talantu. Piemēram, aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs. Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par viņu uzstāšanos, kā arī par katru reizi, kad tiek izmantots izpildītāju uzstāšanās ieraksts.

Cilvēks vai uzņēmums, kurš organizē filmas vai mūzikas ieraksta (fonogrammas) tapšanu un ir atbildīgs par tā pabeigšanu. Producentam ir mantiskās tiesības uz viņa darbības rezultātu (mūzikas ierakstu vai filmu). Producentiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti viņu mūzikas ieraksti vai filmas.

Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas un vērtības. Piemēram, stāsts, prezentācija, scenārijs, dziesma, glezna, skulptūra, dekorācijas, fotogrāfija, skice, filma, videoklips, animācija, horeogrāfija, datorprogramma.

Darbs, kurš balstās uz citu, jau esošu oriģināldarbu, piemēram, aranžējums, ekranizācija, tulkojums vai dramatizējums. Atvasināti darbi ir arī darbu krājumi, piemēram, enciklopēdijas, atlanti un datu bāzes. Atvasināta darba autoram pirms atvasināta darba radīšanas ir jāsaņem atļauja no oriģināldarba autora.

Personiskās tiesības – aizsargā autoru un viņa garīgo saikni ar tā radošo darbu.Mantiskās tiesības – ir autora ekskluzīvās tiesības noteikt, vai un par kādu atlīdzību citas personas drīkst izmantot autora darbus.

Tikai autoram ir tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izmantot, kā arī izlemt – prasīt atlīdzību par sava darba izmantošanu vai ļaut to lietot par brīvu. Autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par katru darba izmantošanas reizi un katru tā izmantošanas veidu.

Autortiesības aizsargā cilvēka radošumu. Aizsargāts tiek jebkurš radītais autoru darbs, un nav nozīmes tā vērtībai (cenai) un mērķim (kādēļ tas ticis radīts). Nav svarīga arī darba forma – vai tas ir zīmējums vai ar roku rakstīts vai datorā veidots raksts.

Ar darbu autors parāda savu personību un sazinās, kā arī pelna naudu. Darba aizsardzība faktiski ir autora aizsardzība, viņa intelektuālā darba atzīšana un novērtējums, kā arī motivācija (finansiāla un morāla) turpmākai darbu radīšanai. Jaunu autora darbu radīšana arī veicina kultūras attīstību.

Autortiesības pieder autoram, tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts. Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

Autors savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, taču tās nenorādīšana neietekmē darba aizsardzību (proti, darbs būs aizsargāts arī tad, ja šī zīme netiks norādīta). Autortiesību aizsardzības zīme ietver trīs elementus: burtu “C” aplītī; autora vārdu; darba radīšanas vai publicēšanas gadu. Piemēram, © Vārds Uzvārds, 2022)

Nē, autortiesības neaizsargā visus darbus. Autors nevar būt daba, dzīvnieki, mākslīgais intelekts vai uzņēmums. Autors var būt tikai fiziskas personas. Autortiesības arī neaizsargā idejas, kamēr tās ir galvā un nav fiksētas, kā arī likumus, tiesu spriedumus un valsts simbolus (himnu, karogu).

Autortiesību aizsardzība ilgst visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Blakustiesību aizsardzība ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma vai tā fiksācijas, taču, ja mūzikas ieraksts ir publiskots, blakustiesību aizsardzība ir 70 gadi no pirmās ieraksta publiskošanas dienas.

Autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību nav ierobežotas laikā, proti, to aizsardzība nekad nebeidzas. Piemēram, darbu var brīvi ievietot internetā bez autora atļaujas, ja ir pagājuši 70 gadi pēc viņa nāves, bet nav pieļaujama nepareiza vai nepatiesa norāde uz tā autoru.

Lai legāli izmantotu cita autora darbu, vispirms ir jāsaņem autora atļauja. Piemēram, lai izmantotu mūziku savam mājas video un augšupielādētu to tiešsaistes video platformā, ir jāsaņem autoru (mūzikas un teksta autora) un blakustiesību īpašnieku (izpildītāju un skaņu ierakstu producentu) piekrišana. Tikai tajos gadījumos, kad šādu piekrišanu ir jau saņēmis video platformas uzturētājs, atļauja atsevišķi nav jāsaņem. Tāpēc svarīgi vispirms iepazīties ar attiecīgās video platformas lietošanas noteikumiem.

Atļauja nav nepieciešama gadījumos, kad tu izmanto neaizsargājamus darbus (public domain darbus): darbus, kuriem ir beidzies aizsardzības termiņš, vai darbus, kurus neaizsargā ar autortiesībām vai blakustiesībām.

Drīksti izmantot arī citus darbus, ja šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Visbeidzot, tu drīksti izmantot darbus, par kuriem autors ir skaidri norādījis, ka atļauj šo darbu brīvu izmantošanu, piemēram, uz atvērtā satura (Creative Commons) vai nekomerciālās licences pamata.

Darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības ir iespējama gadījumos, kad šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Piemēram, atļauts izmantot cita autora darba citātu vai fragmentu savas domas pamatošanai. Bet šādos gadījumos citātam vai fragmentam jābūt nelielam un obligāti jānorāda autora vārds un darba nosaukums.

Lai saņemtu atļauju izmantot darbu, attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autora un, noteiktos gadījumos, arī izpildītāja un producenta atļauja.

Atļauju var saņemt:
1) no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA)
2) no pašiem autoriem, izpildītājiem un producentiem;

Uz internetu attiecas visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu darbu izmantošanu. Publiskojot darbus internetā, autors, izpildītājs un producents neatsakās no savām tiesībām un viņu darbi nezaudē aizsardzību.

Darbības, ko veicam ar darbiem internetā, – publiskošana, lejupielāde, straumēšana, dalīšanās ar datnēm u.c. – ir autora darbu izmantošana un katrai no tām nepieciešamā autora atļauja. Cita autora darbu bez atļaujas publiskot internetā nedrīkst.

Plaģiātisms ir cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savējo, un tas ir autora personisko tiesību pārkāpums. Plaģiātisms var būt arī tad, ja autortiesību aizsardzības termiņš attiecībā uz autoru ir beidzies. Ja darba autors darbu publiskojis, nenorādot savu vārdu, arī šāda darba uzdošana par savu ir plaģiāts.

Ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātu darbu nelikumīga izmantošana – darbs ir nokopēts, ievietots internetā un izplatīts publiski bez autora, izpildītāja vai producenta atļaujas, nemaksājot par to atlīdzību. Piemēram, skenētas grāmatas, nelegāla koncertieraksta vai filmas ievietošana internetā. Pirātisms būtiski ietekmē ne tikai autorus, izpildītājus un producentus, bet arī sabiedrību kopumā. Tas atņem autoriem, izpildītājiem un producentiem finansiālu kompensāciju par viņu ieguldīto darbu un samazina viņu spēju turpināt jaunu darbu radīšanu. Tāpat tas pazemina radošās profesijas kā nākotnes profesijas izvēli, samazina darba vietu skaitu, kā arī valsts ieņēmumus no nodokļiem.

Par autortiesību pārkāpšanu ir paredzēta civiltiesiskā, administratīvā un būtiska kaitējuma nodarīšanas gadījumā – arī krimināltiesiskā atbildība. Līdz ar to, autortiesību pārkāpējam var iestāties viņam nelabvēlīgas sekas, tostarp pienākums atlīdzināt autoram radušos zaudējumus un kompensēt morālo kaitējumu. Nezināšana par autortiesību pārkāpuma izdarīšanu nevienu neatbrīvo no atbildības.

Rūpnieciskais īpašums ir vērtības, ko cilvēks rada garīgā darba rezultātā un ir saistītas ar ražošanas procesu. Rūpnieciskā īpašuma tiesības aizsargā preču zīmes, dizainparaugus un izgudrojumus. Lai aizsargātu savu rūpniecisko īpašumu, tas ir jāreģistrē.

Preču zīme ir atšķirīgs un unikāls apzīmējums, kuru izmanto, lai izceltos citu vidū. Piemēram, uzņēmēji lieto preču zīmes, lai atšķirtos no konkurentiem, kas ražo vai tirgo līdzīgas preces vai pakalpojumus. Preču zīmes mēdz būt dažādas – piemēram, uzņēmuma logotips (figurāla preču zīme), sauklis vai kādas preces nosaukums (vārdiska preču zīme).
Preču zīmes nav obligāti jāreģistrē – uzņēmēji var lietot apzīmējumus, tos neaizsargājot. Tomēr, reģistrēta preču zīme nodrošina izņēmuma tiesības īpašniekam lietot konkrēto apzīmējumu. Reģistrēta preču zīme veicina arī produkta vai pakalpojuma atpazīstamību.

Dizainparaugs aizsargā dažādu objektu ārējo izskatu, formu vai citas īpatnības. Ar dizainparaugu var aizsargāt dažādus priekšmets – piemēram, rotaslietas, traukus, mēbeles, rotaļlietas vai apģērbu.
Iedomājies, kas esi izstrādājis interjera priekšmetu (piemēram, lampu) ar īpašu un unikālu dizainu. Dizainparauga reģistrācija nodrošinās to, ka neviens cits tevis radīto lampu nevarēs tiešā veidā atdarināt, ražot, kā arī tirgot. Reģistrēts dizainparaugs rada tirgū tam papildu vērtību.

Šie termini savstarpēji ir cieši saistīti, taču tie neapzīmē vienu un to pašu.
Izgudrojums ir tehniskas jaunrades rezultāts, kam ir kāds praktisks pielietojums. Izgudrojums sniedz risinājumu kādai esošai problēmai. Izgudrojums var būt ierīce, paņēmiens, viela vai bioloģisks materiāls. Alfabēts, papīrs, tinte, apģērbs, mēbeles, transports, medikamenti, datori un telefoni – tie visi ir izgudrojumi, kurus ir radījis cilvēka prāts.
Savukārt patents ir dokuments ar juridisku spēku, kas apliecina, ka tajā izklāstītais izgudrojums ir aizsargāts.

Idejas nevar aizsargāt. Intelektuālais īpašums aizsargā tikai konkrētā formā materializētu ideju. Ja tev ir padomā kaut kas jauns, unikāls vai iepriekš neredzēts un tu vēlies to aizsargāt, tad ir nepieciešams to realizēt.

Rūpnieciskā īpašuma objektu (preču zīmju, dizainparaugu, izgudrojumu) galvenais mērķis ir tehnikas, ražošanas un tirdzniecības uzlabošana. Rūpnieciskā īpašuma tiesības pasargā izgudrotājus, dizainerus un uzņēmumus no negodīgiem konkurentiem, kuri varētu atdarināt (kopēt) viņu produktus. Ja nebūtu rūpnieciskā īpašuma tiesību, konkurenti varētu atdarināt un piedāvāt to pašu produktu par zemāku cenu, jo viņi nav ieguldījuši līdzekļus tā radīšanā. Ja cilvēki apzinās, kas viņu radošais darbs ir aizsargāts, viņi drošāk rada un piedāvā jaunus un pārsteidzošus risinājumus.

Rūpniecisko īpašumu var aizsargāt ar reģistrāciju. Latvijā preču zīmes, dizainparaugus reģistrē un patentus piešķir Patentu valde.

Ja ir vēlme aizsargāt savu rūpniecisko īpašumu ar reģistrāciju, tad svarīgi ir izpētīt, vai citi nav jau reģistrējuši šādu vai sajaucami līdzīgu objektu. Izpēti var veikt preču zīmju, dizainparaugu vai patentu datubāzēs, kas pieejamas Patentu valdes tīmekļvietnē.

Katram rūpnieciskā īpašuma veidam ir dažāds aizsardzības termiņš.
Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus. Kad termiņš ir beidzies, īpašnieks reģistrāciju var atjaunot atkal un atkal uz jaunu 10 gadu periodu.
Dizainparauga reģistrācija ir spēkā 5 gadus ar iespēju reģistrāciju atjaunot. Taču jāņem vērā, ka kopējais aizsardzības termiņš nevar būt ilgāks par 25 gadiem.
Izgudrojuma aizsardzība var ilgt līdz pat 20 gadiem, tomēr, sākot ar trešo gadu patenta īpašniekam katru gadu no jauna jāpieņem lēmums, vai uzturēt patentu spēkā.

Ja tev šķiet, ka kāds cits pārkāpj tavas rūpnieciskā īpašuma tiesības, vislabāk sākumā jāsazinās ar tiesību pārkāpēju, jo, iespējams, pārkāpējs to ir izdarījis neapzināti.
Ja pārkāpējs ignorē brīdinājumu, tad pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā, un šajā gadījumā rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tavas kā īpašnieka tiesības ir pārkāptas.

Jā, par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpšanu ir paredzēta civiltiesiskā, administratīvā un arī krimināltiesiskā atbildība. Līdz ar to rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpējam var iestāties viņam nelabvēlīgas sekas, tostarp Tiesību īpašnieks var vērsties pret pārkāpēju un prasīt tam atlīdzināt nodarītos zaudējumus.