Informācija

producentiem

Fonogrammas producents – fiziska vai juridiska persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu. Pastāv divi producentu veidi:

  • fonogrammas producents – cilvēks vai uzņēmums, kas atbildīgs par mūzikas ieraksta (fonogrammas) pirmo fiksēšanu;
  • studijas producents – cilvēks vai uzņēmums, kas nodrošina mūzikas ieraksta (fonogrammas) ierakstu veikšanas pakalpojumu.

Citi veidi, kā kļūt par fonogrammas producentu (iegūt tiesības saņemt producentam pienākošos atlīdzību):

  • pēc vienošanās;
  • pirkuma rezultātā;
  • mantošanas rezultātā;
  • cits – piemēram, arī studijas producents var kļūt par fonogrammas producentu, ja par to savā starpā ir vienojušies tiesību īpašnieki.

Fonogrammu producentam ir izņēmuma mantiskās tiesības atļaut vai aizliegt savu fonogrammu vai tās kopiju izplatīt, ievietot internetā, nomāt, īrēt un publiski patapināt, kā arī kopēt. Fonogrammas producenta tiesības ir spēkā 70 gadus pēc fonogrammas publicēšanas vai publiskošanas dienas.

Ekskluzīvas tiesības ir fonogrammas producenta tiesības atļaut vai aizliegt tam piederošo fonogrammu izmantošanu, kā arī tiesības noteikt par to sevis izvēlētu samaksu. Fonogrammu producentam pieder ekskluzīvas jeb izņēmuma tiesības fonogrammu vai tās kopiju:

  • izplatīt;
  • padarīt pieejamu sabiedrībai digitāli vai citādā veidā tā, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;
  • nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu;
  • tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.
  • Noslēdzot līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju – LaIPA. Tā kā daudzi fonogrammu (skaņu ierakstu) izmantošanas veidi tiek pārvaldīti tikai kolektīvi (t.i. ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību), tad, lai saņemtu atlīdzību, vispirms ieteicams vērsties pie attiecīgās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija LaIPA ir izpildītāju un producentu dibināta bezpeļņas organizācija, kura uzrauga mantisko tiesību izmantošanu, slēdz līgumus ar darbu izmantotājiem, iekasē un izmaksā izpildītājiem atlīdzību par skaņu ieraksta izmantošanu. LaIPA pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu izpildītājus un producentus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
  • Noslēdzot līgumu ar aģentu vai ierakstu kompāniju. Par skaņu ierakstiem, kas netiek pārvaldīti tikai kolektīvi, piemēram, skaņu ierakstiem, kas tiek ievietoti, atskaņoti, pirkti un lejupielādēti tīmekļvietnēs un straumēšanas platformās (iTunes, Youtube, Soundcloud, Shazam, Spotify, TikTok, Instagram u.c.), fonogrammas producents atlīdzību var saņemt no aģenta (digitālā izplatītajā) vai ierakstu kompānijas.
  • Noslēdzot individuālus līgumus ar skaņu ieraksta izmantotāju.

Obligātais kolektīvais pārvaldījums ir autoru un blakustiesību īpašnieku mantisko tiesību pārvaldības sistēma, kas noteikta Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz dažiem tiesību veidiem, piemēram, publisku atskaņošanu sabiedriskās vietās, raidīšanu radio un televīzijā, privātkopēšanu un retranslēšanu, tiesību pārvaldījums var tikt veikts tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Šajos gadījumos kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic attiecīgo tiesību administrēšanu uz likuma pamata, un tiesību īpašnieki var saņemt atlīdzību, neslēdzot līgumu ar organizāciju. Attiecībā uz iepriekš norādītajiem tiesību veidiem izpildītājs nevar slēgt individuālus līgumus ar skaņu ieraksta izmantotāju vai pilnvarot aģentus tiesību administrēšanai.

  • Kas ir raidīšana?
    Raidīšana ir skaņu ieraksta izziņošana, kā arī turpmāks tā izmantojums raidīšanai, translācijai vai retranslācijai zīmju, skaņu vai attēlu veidā (ar skaļruņa, ētera radio vai televīzijas, pavadoņu televīzijas, kabeļtelevīzijas u.c. starpniecību).
  • Kas ir retranslācija?
    Retranslācija ir skaņu ieraksta raidīšana, ko veic cita raidorganizācija, nevis tā, kura to darījusi sākotnēji. Raidīšanas atļauja ne vienmēr ietver retranslācijas atļauju.
  • Kas ir publiskais izpildījums (kafejnīcās, veikalos u.tml.)?
    Publiskais izpildījums ir skaņu ieraksta atskaņošana publiskās vietās, vai arī vietās, kas pieejamas katram sabiedrības loceklim (viesnīcas istaba, ēdnīca, diskotēka u.t.t.), neatkarīgi no tā, vai skaņu ieraksts tiek atskaņots radio, TV, vai ar datora u.c. tehniskas ierīces starpniecību. Par katru tādu skaņu ieraksta izmantošanas gadījumu ir jāmaksā atlīdzība. Par publisku pasākumu konkrētais notikums netiek uzskatīts tad, ja tajā piedalās vienīgi vienas ģimenes locekļi, tāpat autoratlīdzība netiek iekasēta par valsts oficiālo ceremoniju un baznīcu dievkalpojumu laikā atskaņotajiem skaņdarbiem.
  • Kas ir reproducēšana?
    Reproducēšana ir skaņu ieraksta vai tā fragmenta kopiju izgatavošana materializētā formā, tai skaitā tā iekļaušana citos medijos, piemēram, fonogrammas iekļaušana reklāmā. Fonogrammu reproducēšana ir arī to kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, arī digitāli.
  • Kas ir sinhronizācija?
    Sinhronizācija ir mūzikas ierakstu kopēšana (ievietošana) izmantošanai filmās, seriālos, videospēlēs, reklāmās u.c. audiovizuālajos darbos. Atļauju mūzikas ieraksta izmantošanai dod ieraksta producents, kam pieder izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības atļaut vai aizliegt fonogrammas izmantošanu. Atļauja no producenta jāsaņem pirms fonogrammas izmantošanas! LaIPA administrē mūzikas ierakstu reproducēšanu televīzijas vai pēc televīzijas pasūtījuma veidotajos audiovizuālajos darbos, kas paredzēti raidīšanai televīzijas programmās.
  • Kas ir digitālās tiesības?
    Mūzikas ieraksts var tikt publiskots interneta vietnē vai kādā no satura straumēšanas platformām. Publiskojot mūzikas ierakstu internetā, tā īpašnieks neatsakās no savām tiesībām, un viņa darbi nezaudē aizsardzību. Tāpat katrai turpmākai izmantošanas reizei un veidam ir nepieciešama atļauja (licence). Cita darbu vai mūzikas ierakstu bez atļaujas publiskot internetā nedrīkst. “Ja tiesību īpašnieks lūgs darbu izņemt, es to izdarīšu” nav laba prakse. Autortiesības nav aizliedzošas pēc būtības, bet gan paredz izmantotāja pienākumu saņemt atļauju vēl pirms faktiskās darba izmantošanas.

Lai izpildītājs vai producents saņemtu pienākošos atlīdzību, ko LaIPA gūst no mūzikas ierakstu izmantotājiem (radio, TV, publiski pasākumi, publiskas vietas – veikali, kafejnīcas u.c.), ir jānoslēdz pārstāvniecības līgums un vienlaikus jāreģistrē informācija par savu mūzikas ierakstu katalogu. Noslēdzot pārstāvniecības līgumu, tiek piešķirta pieeja fonogrammu reģistrācijas sistēmai – ManaLaIPA, kur ērti un pārskatāmi var reģistrēt mūzikas ierakstus, veikt izmaiņas un papildinājumus, lai par tiem saņemtu pienākošos atlīdzību.

Atlīdzību aprēķins tiek veikts, apkopojot mūzikas izmantotāju iesniegtās atskaites par atskaņotajām fonogrammām, un reizi gadā tiek veiktas atlīdzību izmaksas. LaIPA apkopo datus par mūzikas ierakstu izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Atlīdzība tiek izmaksāta sekojošās proporcijās: 50% producentam/-iem un 50% izpildītājam/-iem, kur izmaksājamā summa tiek sadalīta katram izpildītājam individuāli, balstoties uz konkrētā izpildītāja lomu mūzikas ierakstā.
Vienas fonogrammas atlīdzības lielums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram:

  • fonogrammas atskaņošanas biežums;
  • fonogrammas kopējais sekunžu atskaņojums proporcionāli atskaņotajām visu fonogrammu sekundēm;
  • fonogrammu izmantotāju samaksātā atlīdzība.

Saskaņā ar Latvijas likumiem par saņemto atlīdzību ir jāmaksā nodokļi. Piemēram, ja izpildītājam ir noslēgts līgums ar LaIPA, tad, veicot ikgadējās atlīdzības izmaksu, tiek samaksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas LaIPA nemaksā. Vairāk informācijas LaIPA interneta vietnē.

Par fonogrammas ievietošanu, atlīdzības sadali u.tml. atbildīgs ir fonogrammas īpašnieks, tiesību turētājs vai pilnvarotā persona (šī persona ir atbildīga par pareizu fonogrammas datu iesniegšanu un atlīdzības sadali, pēc līguma vai savstarpējās vienošanās). Lai ievietotu fonogrammas digitālajos straumēšanas servisos, mūzikas ierakstu producentam vai ierakstu kompānijai ir jāizmanto digitālā mūzikas izplatītāja vai agregatora pakalpojumi. Agregatori nodrošinās mūzikas nokļūšanu lielākajā daļā straumēšanas platformu, kā arī iekasēs atlīdzību atbilstoši katras straumēšanas platformas līguma nosacījumiem.

Galvenokārt straumēšanas platformas, tai skaitā arī Spotify, maksā atlīdzību pēc straumēšanas koplietošanas modeļa, nevis par katru individuālo straumi. Koplietošanas modelis veidojas, apkopojot visu straumējumu skaitu katrā valstī vai reģionā un aprēķinot, cik no kopējām straumēm pieder jums, tādejādi nosakot mūzikas ierakstu izmantojuma procentuālo vērtību. Mūzikas ierakstu izmantojuma procentuālā vērtība tiek pareizināta ar katras valsts abonentmaksu un reklāmdevēju pakalpojuma samaksāto atlīdzības kopsummu, un tiek aprēķināta izmaksājamās atlīdzības summa.

Svarīgi!
Blakustiesību atlīdzība par mūzikas ierakstu izmantošanu tiek izmaksāta mūzikas ieraksta īpašniekam, parasti ierakstu kompānijai vai producentam, to izmaksā ar digitālā izplatītāja starpniecību, savukārt, ierakstu kompānija pēc tam izmaksā atlīdzību izpildītājiem.

Jā, ja tiek saņemta atļauja no oriģināldarba autora un mūzikas ieraksta īpašnieka (producenta, ierakstu kompānijas) par darba izmantošanu. Atļauju var saņemt:

  • individuālā kārtā slēdzot līgumu ar tiesību īpašnieku;
  • no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA), ja tiesību īpašnieki ir uzticējuši organizācijām pārvaldīt šādas tiesības;
  • atļauja nav nepieciešama gadījumos, ja tiek izmantoti neaizsargājami darbi (public domain darbi), proti, darbi, kuriem ir beidzies aizsardzības termiņš, vai darbi, kurus neaizsargā ar autortiesībām vai blakustiesībām. Drīkst izmantot arī citus darbus, ja šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Visbeidzot, drīkst izmantot darbus, par kuriem autors ir skaidri norādījis, ka atļauj šo darbu brīvu izmantošanu, piemēram, uz atvērtā satura (Creative Commons) vai nekomerciālās licences pamata.

Internetā atrodamā mūzika pakļauta tiem pašiem likumiem (tostarp, autortiesību un blakustiesību regulējumam), kā citur izmantotā. Jāņem vērā, ka internetā jau tagad atrodas ļoti daudz nelegāli ievietotas mūzikas (bez autoru, producentu un izpildītāju piekrišanas) un to ļoti bieži iespējams iegūt bez maksas.

To dēvē par pirātismu, un pret to cīnīties ir ļoti grūti. Tiek uzskatīts, ka tas nes miljardu eiro zudumu mūzikas industrijai un valstij, jo cilvēks, kas iegūst mūziku no interneta bez maksas, nemaksā ne autoriem, ne producentiem, ne izpildītājiem, viņš arī nemaksā nodokļus valstij. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas šodien ir autortiesību organizāciju, valsts institūciju un mūzikas izdevniecību redzeslokā.

Ja ir uzzināts, ka mūziku izmanto bez atļaujas, piemēram, dziesma ir ievietota Spotify, nepieciešams sazināties ar straumēšanas platformu par radušos situāciju, lai to atrisinātu. Ja nav zināms, kurš dziesmu ir ievietojis digitālajā straumēšanas platformā, Spotify to ātri un ērti var uzzināt šeit. To pašu var izdarīt arī citos digitālajos straumēšanas kanālos, vairāk informācijas meklējot interneta resursos.

ISRC (International Standart Recording Code) ir starptautiska kodu sistēma, ko izstrādājusi ISO un IFPI (Starptautiskā mūzikas industrijas federācija). Šī koda mērķis ir nodrošināt starptautisku skaņu un mūzikas video ierakstu identificēšanu. ISRC ļauj unikāli un pastāvīgi identificēt skaņu ierakstus un mūzikas videoklipus un palīdz izvairīties no neskaidrībām starp ierakstiem un vienkāršo tiesību pārvaldību, ja ieraksti tiek izmantoti dažādos formātos, izplatīšanas kanālos vai produktos.

ISRC Kods sastāv no 12 zīmēm – 26 latīņu alfabēta burtiem un cipariem no 0 līdz 9.
Kodu veido:

  • divas zīmes, kas apzīmē valsti (LV);
  • trīs zīmes, kas apzīmē tiesību īpašnieku, respektīvi, producentu (piemēram, A01), tā saucamais reģistranta kods;
  • divi cipari, kas norāda koda piešķiršanas gadu (piemēram, 2004.gadā – 04);
  • pieci cipari, kas ir unikālais fonogrammas vai mūzikas video numurs.

Visas šis vienības ir savienotas ar defisēm (domuzīmēm) un veido šādu kodu LV-A01-04-00001.

ISRC tiek iekodēts nesējā (kompaktdiskos, video un audio DVD, audio un video kasetēs, minidiskos utt.) māsterēšanas procesā.

Lai iegūtu ISRC kodus savai fonogrammai, sazinieties ar savu nacionālo ISRC aģentūru – Latvijā tā ir LaIPA. LaIPA reģistrē ISRC kodus divu darba dienu laikā no fonogrammas iesniegšanas un pēc reģistrācijas tie pieejami tiesību īpašnieka ManaLaIPA profilā.

ISRC kodus iespējams saņemt arī no digitālajiem izplatītājiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu, reģistrējot fonogrammu izplatīšanai straumēšanas servisos. Ja ISRC kods saņemts no digitāla izplatītajā, fonogrammas īpašniekam ( producents vai ierakstu kompānija) šis kods ir jāreģistrē LaIPA.

Par fonogrammu iesniegšanu LaIPA un to datu pareizību ir atbildīgs fonogrammas producents. Fonogrammas producentam ir jāaizpilda fonogrammu reģistrācijas anketa, kurā ir jānorāda pilna informācija par producētajām fonogrammām. Šī informācija ir jāiesniedz LaIPA 14 dienu laikā pēc līguma slēgšanas, kā arī pēc katras jaunas fonogrammas producēšanas anketas veidā ir jāiesniedz atskaite, aizpildot šo LaIPA izstrādāto veidlapu. Fonogrammu anketas ir jāiesniedz laicīgi, citādi nav iespējams veikt atlīdzības aprēķinus attiecīgajai personai nepieciešamo datu trūkuma dēļ.

Video pamācība, kā pareizi aizpildīt fonogrammas reģistrācijas anketu, pieejama šeit: LaIPA – Mana LaIPA – lietošanas pamācība. Ja fonogrammas reģistrēšanas laikā rodas kādas problēmas vai neskaidrības, lūdzam sazināties ar LaIPA Sadales un atlīdzības nodaļas speciālistiem.

LaIPA ir vienīgā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija Latvijā. LaIPA nodrošina izpildītājiem un fonogrammu producentiem taisnīgas atlīdzības izmaksu, balstoties uz visu fonogrammu izmantotāju iesniegto informāciju. LaIPA veic atlīdzību sadali un izmaksas atbilstoši Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumam un citiem tiesību aktiem. LaIPA veicina labvēlīgus apstākļus izpildītāju un fonogrammu producentu darbībai, īstenojot viņu tiesības un aizstāvot viņu ekonomiskās intereses.

LaIPA nodrošina tiesību pārvaldību:

  • reģistrē tiesību īpašnieka datus;
  • apstrādā reģistrēto mūzikas ierakstu katalogu;
  • mūzikas ierakstiem piešķir ISRC kodus;
  • katru gadu apkopo datus par mūzikas ierakstu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs;
  • veic atlīdzības aprēķinu;
  • veic atlīdzību izmaksas.

Svarīgi!
Ja tiesību īpašnieks nav noslēdzis līgumu un reģistrējis mūzikas ierakstu katalogu, ieņēmumi no fonogrammas izmantošanas tiek uzglabāti 3 gadus, kā to paredz Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.

Filmas producents ir cilvēks vai uzņēmums, kurš finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīgs par tās pabeigšanu. Citiem vārdiem, filmas producents nodrošina finansējumu filmas radīšanai, organizē visu filmas uzņemšanas procesu, kā arī pēc tās pabeigšanas rūpējas par filmas reklamēšanu un izplatīšanu.

Filmas producents parasti slēdz līgumus ar visiem filmas radītājiem – autoriem (piemēram, scenārija autoru, režisoru, operatoru u.c.) un izpildītājiem (aktieriem) – un iegūst šo filmas radītāju mantiskās tiesības. Tādējādi filmas producents var vienoties par filmas izplatīšanu visu filmas radītāju vārdā.

Filmas producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt filmas kopēšanu, izplatīšanu, retranslēšanu, ievietošanu internetā, iznomāšanu un izīrēšanu, kā arī pieprasīt samaksu par iepriekš norādīto filmas izmantošanu.

Filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc filmas publiskošanas dienas.

  • Noslēdzot līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju – Biedrība „Latvijas Kinoproducentu asociācija” (LKPA) pārstāv lielākās Latvijas filmu producējošās studijas, kurās tiek ražotas lielākā daļa no Latvijas filmām. Kopā ar Latvijas kinematogrāfistu savienību tā apvieno lielu daļu Latvijas kino nozares profesionāļus. LKPA kolektīvi pārvalda blakustiesību subjektu (filmu producentu) mantiskās tiesības, par tukšo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu un par publiskā patapinājuma atlīdzības saņemšanu, kā arī uz savstarpēju līgumu pamata, var pārstāvēt filmu producentu mantiskās tiesības saņemt atlīdzību par filmu izplatīšanu arī no kabeļu operatoriem un citiem iespējamiem filmu izplatītājiem. Atlīdzību var saņemt gan kā patstāvīgas Latvijas filmas veidotājs, gan kā kopražojuma filmas Latvijas puses veidotājs, kas dotajā filmā ieguldījis savus līdzekļus. Vairāk: www.filmproducers.lv
  • Noslēdzot līgumu ar pilnvarotu personu vai izplatītāju. Par filmas izmantošanas veidiem, kas netiek pārvaldīti tikai kolektīvi, piemēram, filmām kas tiek ievietotas, atskaņotas, pirktas un lejupielādētas tīmekļvietnēs un straumēšanas platformās filmas producents atlīdzību var saņemt no filmas izplatītāja.
  • Noslēdzot individuālus līgumus ar filmas izmantotāju.

 Dizainparaugs ir izstrādājuma ārējais izskats – forma, apveids, krāsa, virsmas īpatnības, utt. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Tātad ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt izstrādājuma formu, izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas. Telpisku formu un zīmējumu uz tās var pieteikt aizsardzībai kopā vai atsevišķi. Svarīgi atzīmēt, ka dizainparaugs neattiecas uz izstrādājuma tehniskajām pazīmēm, kā piemēram, ja izstrādājuma ārējais veidols pilda nevis dekoratīvu, bet gan funkcionālu lomu, to nevarēs aizsargāt kā dizainparaugu. Taču, ja izstrādājums no tehniskā viedokļa ir jauns un ar praktisku pielietojumu, to iespējams var aizsargāt ar patentu.

Lai Latvijā aizsargātu dizainparaugu, Patentu valdē ir jāiesniedz pieteikums par dizainparauga reģistrāciju. Pieteikumā ir jānorāda dizainera vārds, dizainparauga īpašnieka vārds vai nosaukums, izstrādājuma nosaukums (vēlams – atbilstoši Lokarno klasifikācijai), un jāpievieno produkta attēli – kvalitatīvas fotogrāfijas vai skaidri zīmējumi, kas attēlo visas tā īpatnības.

Svarīgi!
Dizainparauga būtības noskaidrošanai pieteikumam var pievienot arī īsu dizainparauga aprakstu, kas tiek izmantots tikai dizainparauga pazīmju un atšķirību izskaidrošanai un neietekmē aizsardzības apjomu, kā arī paša izstrādājuma paraugu, ja tas ir plakans un ērti uzglabājams kopā ar citiem pieteikuma materiāliem, nepārsniedzot A4 formāta izmērus.

Galvenais pieteikuma dokuments ir attēlu komplekts, kas nosaka aizsargājamo tiesību apjomu. Lai attēlu komplekts sniegtu skaidru priekšstatu par dizainparaugu un tie būtu piemēroti reproducēšanai, ir jāievēro vairāki priekšnoteikumi, ar kuriem var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē.

Komplekss pieteikums var aptvert vairākus dizainparaugus, ar nosacījumu, ka visiem izstrādājumiem, kuros paredzēts īstenot vai iekļaut vienā pieteikumā ietvertos dizainparaugus, jāattiecas uz vienu un to pašu Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) klasi. Objektu skaitu kompleksā pieteikumā nosaka pēc tā, cik patstāvīgi lietojamu izstrādājumu vai eventuāli patstāvīgu preču tas satur (tējkanna un tās vāciņš kopā ir viens objekts, šaha figūru komplekts ir viens objekts, divi dažādi naži – divi objekti, nazis, dakšiņa un karote, kaut arī savstarpēji veido komplektu, – trīs objekti, jo tos var pārdot atsevišķi).

Detalizētāk ar informāciju par dizainparauga reģistrāciju var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Dizainparauga reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu dizainparaugu ŠEIT!

Dizainparauga reģistrācija piešķir ekskluzīvas tiesības tās īpašniekam uz šī dizainparauga izmantošanu, kas savukārt pasargā dizainparauga īpašnieku no kopēšanas un atdarināšanas dēļ radušiem zaudējumiem. Neviens bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst komerciālos nolūkos izmantot reģistrētu dizainparaugu vai objektu, kura kopējais vizuālais iespaids būtiski neatšķiras no šī dizainparauga. Proti, bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ražot šādus izstrādājumus, pārdot, eksportēt vai importēt tos.

Dizainparaugu reģistrē, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs. Dizainparaugs ir jauns, ja identisks dizainparaugs nav ticis izpausts sabiedrībai, proti, nav publicēts, izstādīts vai laists tirgū.

Dizainparaugs jāpiesaka reģistrācijai ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc pirmās dizainparauga publiskošanas. Tas attiecas uz dizainparauga atrādīšanu izstādēs, publiskos pasākumos, kā arī publicēšanu sociālajos medijos vai publikācijās. Šo 12 mēnešu laikā dizainers var pārbaudīt, vai izstrādātais dizains ir pieprasīts un izlemt, vai vēlas to tiesiski aizsargāt ar reģistrāciju.

Konsultāciju par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Dizainparauga reģistrēšanas procesam ir vairākas pozīcijas, tostarp dizainparauga iesniegšana, maksājums par katru pieteikumā ietverto papildu dizainparaugu, kā arī dizainparaugu reģistrācija un publikācija, tostarp apliecības izsniegšana. Dizainparauga reģistrēšana izmaksā sākot no 105 euro uzņēmējiem, savukārt, ja dizaina pieteicējs ir pats dizainers – sākot no 42 euro.
Pieteikuma maksa ir jāsamaksā viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteicējs vēlas dizainparaugu noteiktu laiku saglabāt slepenībā, par papildu samaksu var lūgt atlikt dizainparauga publikāciju uz laiku līdz 30 mēnešiem no pieteikuma datuma. Šādu iespēju bieži izmanto dizaineri pirms modes skatēm un izstādēm, lai būtu pārliecināti, ka dizains ir aizsargāts, bet nenonāk atklātībā pirms konkrētā pasākuma.
Detalizēta informācija par dizainparauga reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Dizainparaugu reģistrē uz 5 gadiem. Termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot uz jaunu periodu. Kopumā dizainparauga aizsardzība var ilgt līdz 25 gadiem.

Dizainparauga aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par dizainparauga reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

Dizainparaugu aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to dizainparaugs jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā ir paredzēts šīs tiesības realizēt.

Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu dizainparaugu var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Hāgas sistēma.

Savukārt, reģistrējot dizainparaugu Eiropas Savienība Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.

Pamatotu aizdomu gadījumā par dizainparauga neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja dizainparauga neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā dizainparauga reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka pārkāptas Jūsu tiesības.

Jā. Ne visus dizainus iespējams aizsargāt kā dizainparaugus. Dizainparaugs ir aizsargājams, ja tas ir jauns un ar individuālu raksturu. Taču dizaina darbi var tikt aizsargāti arī ar citām intelektuālā īpašuma tiesībām, piemēram, autortiesībām.

Dizainparaugu var aizsargāt arī kā dizaina darbu atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem. Autortiesības aizsargā jebkuru autora darbu, kas ir tā radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas un vērtības. Piemēram, ja dizains publiskots vairāk nekā pirms 12 mēnešiem, to nav iespējams reģistrēt kā dizainparaugu, taču to automātiski aizsargā autortiesības. Autortiesības uz darbu tiek iegūtas tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts un autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

Jāņem vērā, ka dizaina aizsardzība ar autortiesībām ir daudz ierobežotāka nekā dizainparauga aizsardzība, jo autortiesības aizsargā autora tiesības uz savu darbu, neliedzot citām personām iedvesmoties un radīt līdzīgus darbus.

Vairāk informācijas par dizainparaugiem un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas (fiziskas vai juridiskas) preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.
Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja. Tā var būt, piemēram, vārdiska (veido tikai vārdi, burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes), figurāla (izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, grafisks elements vai krāsa), telpiska (veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma), krāsa (veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām), skaņa (veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), kustība, multivide, hologrāfija.

Reģistrācijai nevar pieteikt apzīmējumus:

  • kas nav unikāli (nav atšķirības no citām jau reģistrētām preču zīmēm),
  • kas ir amorāli, maldinoši vai satur valstu ģerboņus, karogus vai citus nozīmīgus simbolus,
  • kam ir attiecīgās preces aprakstošs raksturs,
  • kurus var sajaukt ar agrākām vai Latvijā plaši pazīstamām citu personu preču zīmēm,
  • kuri aizskar trešo personu personiskās tiesības, autortiesības vai komerctiesības.

Šādu preču zīmju reģistrāciju var atteikt Patentu valde vai pēc reģistrācijas apstrīdēt attiecīgo preču zīmju īpašnieki.

Ja preču zīme ir aizsargāta ar reģistrāciju, īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmi. Tas nozīmē, ka saistībā ar precēm un/vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas reģistrācija, neviena cita persona bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas to izmantot nedrīkst. Tādā veidā preču zīmes īpašnieks paaugstina savu konkurētspēju un tiek aizsargāta viņa labā slava. Preču zīme var arī kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko persona var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.

Latvijā preču zīmes reģistrē Patentu valde. Vispirms ir jāpārliecinās, ka izvēlētā preču zīme atšķiras no citām – jāpārbauda, vai šāda vai ļoti līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta, veicot meklējumu datubāzēs. Pēc tam ir jāaizpilda preču zīmes pieteikuma veidlapa, kurā jānorāda:

  • Kam pieder preču zīme – uzņēmums vai fiziska persona (informācija tiek publiskota un tai vienmēr ir jābūt aktuālai, lai nebūtu šaubu, kam pieder preču zīme);
  • Preču zīmes atveidojums (vārds, attēls vai cita veida atveidojums);
  • Preču un pakalpojumu saraksts – nosaukti tā, lai visi saprastu, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas preču zīme (tie jāklasificē atbilstoši Nicas klasifikācijai, kur preces un pakalpojumi ir iedalīti 45 klasēs).

Svarīgi iegaumēt:
vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju. Ja nepieciešams aizsargāt zīmes variantus, piemēram, atšķirīgā grafiskā izpildījumā, tie jāpiesaka katrs atsevišķi.
Detalizēta informācija par preču zīmju reģistrācijas procesu pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Preču zīmju reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu preču zīmi ŠEIT!

Lai iegūtu informāciju par to, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā reģistrēta, jāpārbauda trīs datubāzes – nacionālā preču zīmju datubāze, starptautiski reģistrēto preču zīmju datubāze un Eiropas Savienības preču zīmju datubāze. Datubāzes pieejamas Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīmes tiek uzskatītas par sajaucami līdzīgām, ja pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šos apzīmējumus var sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītus. Salīdzināts tiek zīmju vizuālais kopiespaids, fonētiskais skanējums, kā arī jēdzieniskās asociācijas. Lai zīmes tiktu uzskatītas par sajaucami līdzīgām, pietiek ar līdzību kaut vienā no trim minētajiem aspektiem. 
Konsultāciju par preču zīmju atšķirtspēju var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Preču un pakalpojumu saraksts būtiski ietekmē preču zīmes aizsardzības apjomu. Aizpildot preču zīmes pieteikuma veidlapu, pēc iespējas precīzākiem jēdzieniem jānorāda konkrēti preču un/vai pakalpojumu veidi, uz kuriem preču zīme attieksies, un jāsagrupē pa klasēm saskaņā ar Nicas klasifikāciju. 

Nicas klasifikācija ir Eiropas Savienības sistēma preču un pakalpojumu klasificēšanai. Tajā ir 45 klases: uz precēm attiecas 1. – 34. klase, savukārt uz pakalpojumiem attiecas 35. – 45. klase. Katrai klasei ir klases virsraksts, kas sniedz vispārēju informāciju par attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, 15. klases nosaukums ir “Mūzikas instrumenti”, savukārt 25. klases nosaukums ir “Apģērbi, apavi, galvassegas”. Preču saraksta sastādīšanai var lietot Nicas klasifikācijas klašu virsrakstus, vienlaikus jāņem vērā, ka Nicas klasifikācijas klašu virsraksti jēdzieniski neaptver visas preces vai pakalpojumus, kas pieder pie attiecīgās klases.
Jārēķinās ar to, ka pēc pieteikuma iesniegšanas vairs nav pieļaujams papildināt preču un/vai pakalpojumu sarakstu, var tikai svītrot preces un pakalpojumus no tā. Detalizēta informācija par Nicas klasifikāciju pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē. Konsultāciju par preču un pakalpojumu saraksta sastādīšanu un Nicas klasifikācijas izmantošanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Preču zīmes reģistrēšanas procesam ir vairākas izmaksu pozīcijas, piemēram, preču zīmes pieteikuma iesniegšana, preču zīmes pieteikumā norādīto preču klašu skaits, preču zīmes reģistrācija. Preču zīmes reģistrācija izmaksā sākot no 185 euro.
Pieteikuma maksa jāsamaksā mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, par katru papildu klasi maksājama papildmaksa. Ja samaksu veic vēlāk par minēto termiņu, pieteikuma datums tiek pārcelts uz datumu, kad samaksāta pieteikuma maksa un, ja nepieciešams, arī papildmaksa.
Reģistrācijas maksa ir jāmaksā, ja preču zīmi atzīst par reģistrējamu.

Svarīgi!
Gadījumā, ja preču zīmes reģistrāciju atsaka, pieteikuma maksa netiek atmaksāta.

Detalizēta informācija par preču zīmes pieteikuma, reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, bet to var atjaunot atkal un atkal uz jaunu 10 gadu periodu. Preču zīme var tikt aizsargāta neierobežoti ilgi.

Reģistrētās preču zīmes aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par preču zīmes reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc reģistrācijas, preču zīmes īpašniekam ir pašam jāuzrauga, vai kāds cits neatļauti neizmanto viņa preču zīmi. Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.

Preču zīme tiek aizsargāta tāda, kāda tā ir pieteikta un reģistrēta. Nenozīmīgas izmaiņas zīmes praktiskajā lietojumā parasti neliedz izmantot aizsardzību, kas izriet no sākotnējās reģistrācijas. Ja tomēr preču zīmē notikušas būtiskas izmaiņas, nepieciešams iesniegt jaunu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

Preču zīmju aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to preču zīme jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā to vēlas aizsargāt. 

Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu preču zīmi var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Madrides sistēma.

Savukārt, reģistrējot preču zīmi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Licence var būt ierobežota termiņa vai teritorijas ziņā. Tāpat preču zīmi, līdzīgi kā citus īpašumus, var pārdot, dāvināt, ieķīlāt, novēlēt mantojumā vai citādi atsavināt, gan par atlīdzību, gan bez tās. 

Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.
Savukārt strīdus par preču zīmju līdzību izskata vai nu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, vai Rīgas pilsētas tiesa.

Vairāk informācijas par preču zīmēm un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.

Scroll to Top