Informācija

likumsargiem

Autortiesību un blakustiesību pārkāpums ir darbība, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību īpašnieka personiskās vai mantiskās tiesības, tostarp autortiesību un blakustiesību objektu izmantošana jebkādā veidā bez tiesību īpašnieka piekrišanas.

Administratīvā atbildība paredzēta par šādiem pārkāpumiem:

  • autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanu publiskā izpildījumā bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai atlīdzības samaksas;
  • autortiesību vai blakustiesību objekta reproducēšanu (kopēšanu) bez tiesību īpašnieka piekrišanas;
  • nesēja atlīdzības vai atlīdzības par darbu reprogrāfisko reproducēšanu nesamaksāšanu;
  • autortiesību vai blakustiesību objekta ievietošanu internetā bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai atlīdzības samaksas;
  • autortiesību vai blakustiesību objekta retranslēšanu bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai atlīdzības samaksas.

Publiskais izpildījums ir autortiesību vai blakustiesību objekta (piemēram, mūzikas ieraksta vai filmas) atskaņošana publiskās vietās, vai arī vietās, kas pieejamas katram sabiedrības loceklim (viesnīcas istaba, ēdnīca, diskotēka u.t.t.), neatkarīgi no tā, vai mūziku spēlē grupa vai arī tā tiek atskaņota radio, TV, vai ar datora u.c. tehniskas ierīces starpniecību. Par katru publiskā izpildījuma gadījumu ir jāmaksā atlīdzība. Publiskā izpildījuma veikšanai parasti jāsaņem licences no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (AKKA/LAA un LaIPA). Par publisku pasākumu konkrētais notikums netiek uzskatīts tad, ja tajā piedalās vienīgi vienas ģimenes locekļi, tāpat autoratlīdzība netiek iekasēta par valsts oficiālo ceremoniju un baznīcu dievkalpojumu laikā atskaņotajiem skaņdarbiem.

Reproducēšana profesionālajām vajadzībām ir autortiesību vai blakustiesību objekta kopēšana, pavairošana ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, arī digitāli. Piemēram, uzņēmējiem un diskžokejiem, kuri vēlas izveidot savas fonogrammu datu bāzes, lai atskaņotu publiskā izpildījumā, ir pienākums nokārtot saistības, noslēdzot licences līgumu, vai saņemot diskžokeja licenci. Fonogrammu reproducēšanas veikšanai ir jāsaņem licences no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (AKKA/LAA un LaIPA). Atļauja dod tiesības izmantot tikai legāli iegūtas fonogrammas no legāliem avotiem.

Nesēja atlīdzība ir kompensācija, kuru tiesību īpašnieki saņem par to, ka katram sabiedrības loceklim ir atļauts nokopēt vienu kopiju no legāli iegūta autortiesību vai blakustiesību objekta un izmantot to personīgām vajadzībām, neprasot tiesību īpašnieku atļauju. Nesēja atlīdzību maksā personas, kas izgatavo vai ieved Latvijā šādai kopēšanai izmantojamās iekārtas un tukšos datu nesējus (piemēram, USB zibatmiņas, datora cietos diskus) un kopēšanai izmantojamās iekārtas (piemēram, datoru, viedtālruni). Galapatērētājs tiešā veidā nesēja atlīdzību nemaksā, taču tā parasti ir ierēķināta attiecīgās kopēšanas iekārtas vai datu nesēja cenā.

Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu (kopēšanu uz papīra) ir kompensācija, kuru tiesību īpašnieki saņem par to, ka katram sabiedrības loceklim ir atļauts nokopēt daļu no darba personiskai lietošanai. Šo atlīdzību maksā kopēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš norādītajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

Kriminālatbildība paredzēta par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu,

  • ja ar to radīts būtisks kaitējums;
  • ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās;
  • ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa;
  • par piespiešanu ar vardarbību, draudiem vai šantāžu atteikties no autorības, vai par līdzautorības uzspiešanu, ja tā izdarīta ar vardarbību, draudiem vai šantāžu.

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai atšķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem. Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja. Tā var būt, piemēram, vārdiska (veido tikai vārdi, burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes), figurāla (izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, grafisks elements vai krāsa), telpiska (veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma), krāsa (veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām), skaņa (veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), kustība, multivide, hologrāfija.

Preču zīmju reģistrāciju Latvijā veic Patentu valde. Ar reģistrāciju preču zīmes īpašniekam tiek piešķirtas izņēmuma tiesības.

Informāciju par Latvijā, Eiropā un starptautiski reģistrētām preču zīmēm var meklēt preču zīmju datubāzēs, kurās pieejama arī tiesību īpašnieka vai tā pārstāvja kontaktinformācija.

Preču zīmju reģistrāciju, tiesisko aizsardzību un atbildību par preču zīmju pārkāpumiem regulē Preču zīmju likums.

Atbildība par viltotu preču izplatīšanu ir noteikta Preču zīmju likuma XIII nodaļā “Administratīvie pārkāpumi preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, kā arī Krimināllikuma 206.pantā.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600 vai elektroniski uz e-pasta adresi: pasts@lrpv.gov.lv.

Dizainparaugs ir izstrādājuma ārējais izskats – forma, apveids, krāsa, virsmas īpatnības u.c. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Tātad ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt izstrādājuma formu, izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas. Telpisku formu un zīmējumu uz tās var pieteikt aizsardzībai kopā vai atsevišķi. Dizainparaugs attiecas uz izstrādājuma ārējo izskatu, nevis izstrādājuma tehniskajām pazīmēm.

Par dizainparaugu reģistrēšanu Latvijā ir atbildīga Patentu valde. Dizainparauga reģistrācija piešķir ekskluzīvas tiesības tās īpašniekam uz šī dizainparauga izmantošanu, kas savukārt pasargā dizainparauga īpašnieku no kopēšanas un atdarināšanas dēļ radušiem zaudējumiem. Neviens bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst komerciālos nolūkos izmantot reģistrētu dizainparaugu vai objektu, kura kopējais vizuālais iespaids būtiski neatšķiras no šī dizainparauga. Proti, bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ražot šādus izstrādājumus, pārdot, eksportēt vai importēt tos.
Informāciju par Latvijā, Eiropā un starptautiski reģistrētiem dizainparaugiem var meklēt dizainparaugu datubāzēs, kurās pieejama arī tiesību īpašnieka vai tā pārstāvja kontaktinformācija.

Dizainparaugu reģistrācijas un tiesiskās aizsardzības jautājumus regulē Dizainparaugu likums.

Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu un dizainera tiesību pārkāpšanu ir noteikta Dizainparaugu likuma VII nodaļā “Ar dizainparaugiem saistīto tiesību aizsardzība”, kā arī Krimināllikuma 147. un 206.pantā.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600 vai elektroniski uz e-pasta adresi: pasts@lrpv.gov.lv.

Patents ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā tehniskās jaunrades produktus jeb izgudrojumus. Izgudrojums var būt ierīce, paņēmiens, viela vai bioloģisks materiāls. Izgudrojums ir tehniskas jaunrades rezultāts, kam ir kāds praktisks pielietojums, tas ir tehniskas problēmas tehnisks risinājums.

Par patentu piešķiršanu Latvijā atbildīga ir Patentu valde. Patents sniedz tā īpašniekam tiesības uz noteiktu laiku aizliegt citiem izgatavot, izmantot vai pārdot izgudrojumu konkrētās valsts teritorijā.

Informāciju par patentiem un patentu pieteikumiem var meklēt patentu datubāzēs, kurās pieejama arī tiesību īpašnieka vai tā pārstāvja kontaktinformācija.
Patenta iegūšanas, uzturēšanas un tiesiskās aizsardzības jautājumus regulē Patentu likums.

Atbildība par izgudrotāja tiesību pārkāpšanu ir noteikta Patentu likuma IX nodaļā “Ar patentiem saistīto tiesību aizsardzība”, kā arī Krimināllikuma 147.pantā.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600 vai elektroniski uz e-pasta adresi: pasts@lrpv.gov.lv.

  1. Preces cena – zema cena vai milzīgas atlaides var liecināt par viltojumu.
  2. Preces avota ticamība – vai informācija veikala interneta vietnē ir ticama.
  3. Preces vai zīmola nosaukums – vai tajā nav kļūdu.
  4. Preces apraksta un attēla kvalitāte – cik tie ir kvalitatīvi.
  5. Fakts, ka par preci iespējams norēķināties tikai skaidrā naudā.
  6. Interneta veikala reputācija un klientu atsauksmes.
  7. Interneta veikalam nav kontaktu sadaļas, ar to nav iespējams sazināties.
  8. Interneta veikala domēna vārds – pārbaudīt interneta veikala domēna vārdu var WHOIS datubāzē. WHOIS datubāzē iespējams pārbaudīt arī domēna vārda patieso izcelsmes valsti, kā arī pastāvēšanas ilgumu. Jo ilgāk pastāvoša mājaslapa, jo lielāka ticamība tās tirgoto preču autentiskumam.
  9. Vai veikalā tiek ievēroti patērētāja tiesību nosacījumi, piemēram, preces iespējams atgriezt pārdevējam. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izveidojis aizdomīgo interneta vietņu sarakstu ar interneta vietnēm, kurās konstatēti iespējami pārkāpumi. Savukārt komersanti, kuri nav pildījuši Patērētāju Strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus, ir uzskaitīti Melnajā sarakstā.

Viens no drošības priekšnosacījumiem ir arī internetveikala tīmekļa vietnes izpēte. Tajā ir jābūt norādītai pilnīgai informācijai par uzņēmumu – tā juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālrunis, e-pasta adrese. Lai kliedētu šaubas, pirms pirkumu veikšanas ieteicams sazināties ar internetveikalu, lai pārliecinātos, ka tas ir reāli sasniedzams un pieejams komunikācijai.

Padomi drošu tīmekļvietņu noteikšanai:
pie samaksas un datu ievades, adreses laukā redzams prefikss Hiperteksta transporta protokols (http://…), kas veicot maksājumu mainās uz Hiperteksta transporta šifrēts protokols (https://…);
pārlūkprogrammas adreses laukā piekaramas atslēgas simbols [vai uzraksts “Secured by”];
nesalauztas atslēgas simbols, kura izvietojums var atšķirties no izmantotās pārlūkprogrammas.

Noderīgi!
Aizdomīgo interneta vietņu bāze, kurā var noskaidrot, cik uzticams ir komersants, kas piedāvā potenciāli viltotu preci

Scroll to Top