Informācija
izpildītājiem
Kas ir izpildītājs?
Cilvēks, kas iedzīvina un attēlo autoru radītos darbus, kā arī interpretē tos, izmantojot savu talantu. Piemēram, dziedātājs, mūziķis, diriģents u.tml.
Kādas ir izpildītāju tiesības?
Izpildītājiem tiesības tiek piešķirtas ar likumu. Likums aizsargā ne tikai slavenas mūzikas grupas, populārus dziedātājus, atpazīstamus orķestru diriģentus vai izcilus solistus, bet arī, piemēram, timpāna spēlētāju, kas simfonijas atskaņošanas laikā tikai vienu reizi uzsitis pa instrumentu. Saskaņā ar likumu katrs izpildījums ir aizsargāts, un izpildītājam ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņa izpildījuma izmantošanu. Izpildītāju tiesības ir spēkā 70 gadus pēc pirmā izpildījuma publicēšanas vai publiskošanas dienas. Izpildītāju tiesības dalās personiskajās un mantiskajās tiesībās.
- Izpildītāju personiskās tiesības ir tiesības tikt identificētam kā izpildītājam, kā arī iebilst pret sava izpildījuma pārveidošanu.
- Izpildītāju mantiskās tiesības ir tiesības atļaut vai aizliegt savu izpildījumu raidīt radio vai televīzijā, to ierakstīt, kopēt un izplatīt, ievietot internetā un citādi izmantot. Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek publiski atskaņots vai citādi izmantots skaņu ieraksts, kurā ietverts viņu izpildījums.
Kā es varu saņemt atlīdzību par savu izpildījumu?
- Noslēdzot līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju – LaIPA. Tā kā daudzi fonogrammu (skaņu ierakstu) izmantošanas veidi tiek pārvaldīti tikai kolektīvi (t.i. ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību), tad, lai saņemtu atlīdzību, vispirms ieteicams vērsties pie attiecīgās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija LaIPA ir izpildītāju un producentu dibināta bezpeļņas organizācija, kura uzrauga mantisko tiesību izmantošanu, slēdz līgumus ar darbu izmantotājiem, iekasē un izmaksā izpildītājiem atlīdzību par skaņu ieraksta izmantošanu. LaIPA pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu izpildītājus un producentus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
- Noslēdzot līgumu ar aģentu vai ierakstu kompāniju. Par skaņu ierakstiem, kas netiek pārvaldīti tikai kolektīvi, piemēram, skaņu ierakstiem, kas tiek ievietoti, atskaņoti, pirkti un lejupielādēti tīmekļvietnēs un straumēšanas platformās (iTunes, Youtube, Soundcloud, Shazam, Spotify, TikTok, Instagram u.c.), izpildītājs atlīdzību var saņemt no aģenta (digitālā izplatītāja) vai ierakstu kompānijas.
- Noslēdzot individuālus līgumus ar skaņu ieraksta izmantotāju.
Kas ir obligātais kolektīvais pārvaldījums?
Obligātais kolektīvais pārvaldījums ir autoru un blakustiesību īpašnieku mantisko tiesību pārvaldības sistēma, kas noteikta Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz dažiem tiesību veidiem, piemēram, publisku atskaņošanu sabiedriskās vietās, raidīšanu radio un televīzijā, privātkopēšanu un retranslēšanu, tiesību pārvaldījums var tikt veikts tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Šajos gadījumos kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic attiecīgo tiesību administrēšanu uz likuma pamata, un tiesību īpašnieki var saņemt atlīdzību, neslēdzot līgumu ar organizāciju. Attiecībā uz iepriekš norādītajiem tiesību veidiem izpildītājs nevar slēgt individuālus līgumus ar skaņu ieraksta izmantotāju vai pilnvarot aģentus tiesību administrēšanai.
Kādi ir skaņu ieraksta (fonogrammas) izmantošanas veidi?
- Kas ir raidīšana?
Raidīšana ir skaņu ieraksta izziņošana, kā arī turpmāks tā izmantojums raidīšanai, translācijai vai retranslācijai zīmju, skaņu vai attēlu veidā (ar skaļruņa, ētera radio vai televīzijas, pavadoņu televīzijas, kabeļtelevīzijas u.c. starpniecību). - Kas ir retranslācija?
Retranslācija ir skaņu ieraksta raidīšana, ko veic cita raidorganizācija, nevis tā, kura to darījusi sākotnēji. Raidīšanas atļauja ne vienmēr ietver retranslācijas atļauju. - Kas ir publiskais izpildījums (kafejnīcās, veikalos u.tml.)?
Publiskais izpildījums ir skaņu ieraksta atskaņošana publiskās vietās, vai arī vietās, kas pieejamas katram sabiedrības loceklim (viesnīcas istaba, ēdnīca, diskotēka u.t.t.), neatkarīgi no tā, vai skaņu ieraksts tiek atskaņots radio, TV, vai ar datora u.c. tehniskas ierīces starpniecību. Par katru tādu skaņu ieraksta izmantošanas gadījumu ir jāmaksā atlīdzība. Par publisku pasākumu konkrētais notikums netiek uzskatīts tad, ja tajā piedalās vienīgi vienas ģimenes locekļi, tāpat autoratlīdzība netiek iekasēta par valsts oficiālo ceremoniju un baznīcu dievkalpojumu laikā atskaņotajiem skaņdarbiem. - Kas ir reproducēšana?
Reproducēšana ir skaņu ieraksta vai tā fragmenta kopiju izgatavošana materializētā formā, tai skaitā tā iekļaušana citos medijos, piemēram, fonogrammas iekļaušana reklāmā. Fonogrammu reproducēšana ir arī to kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, arī digitāli. - Kas ir sinhronizācija?
Sinhronizācija ir mūzikas ierakstu kopēšana (ievietošana) izmantošanai filmās, seriālos, videospēlēs, reklāmās u.c. audiovizuālajos darbos. Atļauju mūzikas ieraksta izmantošanai dod ieraksta producents, kam pieder izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības atļaut vai aizliegt fonogrammas izmantošanu. Atļauja no producenta jāsaņem pirms fonogrammas izmantošanas! LaIPA administrē mūzikas ierakstu reproducēšanu televīzijas vai pēc televīzijas pasūtījuma veidotajos audiovizuālajos darbos, kas paredzēti raidīšanai televīzijas programmās. - Kas ir digitālās tiesības?
Mūzikas ieraksts var tikt publiskots interneta vietnē vai kādā no satura straumēšanas platformām. Publiskojot mūzikas ierakstu internetā, tā īpašnieks neatsakās no savām tiesībām, un viņa darbi nezaudē aizsardzību. Tāpat katrai turpmākai izmantošanas reizei un veidam ir nepieciešama atļauja (licence). Cita darbu vai mūzikas ierakstu bez atļaujas publiskot internetā nedrīkst. “Ja tiesību īpašnieks lūgs darbu izņemt, es to izdarīšu” nav laba prakse. Autortiesības nav aizliedzošas pēc būtības, bet gan paredz izmantotāja pienākumu saņemt atļauju vēl pirms faktiskās darba izmantošanas.
Kā veidojas kolektīvā pārvaldījuma organizāciju aprēķinātā atlīdzība par fonogrammu publisko atskaņojumu?
Lai izpildītājs vai producents saņemtu pienākošos atlīdzību, ko LaIPA gūst no mūzikas ierakstu izmantotājiem (radio, TV, publiski pasākumi, publiskas vietas – veikali, kafejnīcas u.c.), ir jānoslēdz pārstāvniecības līgums un vienlaikus jāreģistrē informācija par savu mūzikas ierakstu katalogu. Noslēdzot pārstāvniecības līgumu, tiek piešķirta pieeja fonogrammu reģistrācijas sistēmai – ManaLaIPA, kur ērti un pārskatāmi var reģistrēt mūzikas ierakstus, veikt izmaiņas un papildinājumus, lai par tiem saņemtu pienākošos atlīdzību.
Atlīdzību aprēķins tiek veikts, apkopojot mūzikas izmantotāju iesniegtās atskaites par atskaņotajām fonogrammām, un reizi gadā tiek veiktas atlīdzību izmaksas. LaIPA apkopo datus par mūzikas ierakstu izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Atlīdzība tiek izmaksāta sekojošās proporcijās: 50% producentam/-iem un 50% izpildītājam/-iem, kur izmaksājamā summa tiek sadalīta katram izpildītājam individuāli, balstoties uz konkrētā izpildītāja lomu mūzikas ierakstā.
Vienas fonogrammas atlīdzības lielums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram:
- fonogrammas atskaņošanas biežums;
- fonogrammas kopējais sekunžu atskaņojums proporcionāli atskaņotajām visu fonogrammu sekundēm;
- fonogrammu izmantotāju samaksātā atlīdzība.
Saskaņā ar Latvijas likumiem par saņemto atlīdzību ir jāmaksā nodokļi. Piemēram, ja izpildītājam ir noslēgts līgums ar LaIPA, tad, veicot ikgadējās atlīdzības izmaksu, tiek samaksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas LaIPA nemaksā. Vairāk informācijas LaIPA interneta vietnē.
Kā veidojas atlīdzība digitālajos straumēšanas kanālos? Kurš ir atbildīgs par fonogrammām, kuras atrodas digitālajos kanālos (Spotify, Youtube, Deezer u.c.)?
Par fonogrammas ievietošanu, atlīdzības sadali u.tml. atbildīgs ir fonogrammas īpašnieks, tiesību turētājs vai pilnvarotā persona (šī persona ir atbildīga par pareizu fonogrammas datu iesniegšanu un atlīdzības sadali, pēc līguma vai savstarpējās vienošanās). Lai ievietotu fonogrammas digitālajos straumēšanas servisos, mūzikas ierakstu producentam vai ierakstu kompānijai ir jāizmanto digitālā mūzikas izplatītāja vai agregatora pakalpojumi. Agregatori nodrošinās mūzikas nokļūšanu lielākajā daļā straumēšanas platformu, kā arī iekasēs atlīdzību atbilstoši katras straumēšanas platformas līguma nosacījumiem.
Galvenokārt straumēšanas platformas, tai skaitā arī Spotify, maksā atlīdzību pēc straumēšanas koplietošanas modeļa, nevis par katru individuālo straumi. Koplietošanas modelis veidojas, apkopojot visu straumējumu skaitu katrā valstī vai reģionā un aprēķinot, cik no kopējām straumēm pieder jums, tādejādi nosakot mūzikas ierakstu izmantojuma procentuālo vērtību. Mūzikas ierakstu izmantojuma procentuālā vērtība tiek pareizināta ar katras valsts abonentmaksu un reklāmdevēju pakalpojuma samaksāto atlīdzības kopsummu, un tiek aprēķināta izmaksājamās atlīdzības summa.
Svarīgi!
Blakustiesību atlīdzība par mūzikas ierakstu izmantošanu tiek izmaksāta mūzikas ieraksta īpašniekam, parasti ierakstu kompānijai vai producentam, to izmaksā ar digitālā izplatītāja starpniecību, savukārt, ierakstu kompānija pēc tam izmaksā atlīdzību izpildītājiem.
Vai es varu saņemt cita izpildītāja atlīdzību?
Tas ir iespējams, ja tiek noslēgta savstarpēja vienošanās, vai arī mantojuma procesā, balstoties uz Latvijas likumiem. Lai saņemtu atlīdzību par cita izpildītāja darbiem, ir jāiegūst attiecīgas tiesības. Tās var iegūt divos veidos:
- Mantisko tiesību atsavināšana (nodošana) – izpildītājs visas vai daļu tiesību var nodot citai personai (piemēram, universitātei, izdevējam); šajā gadījumā izpildītājs zaudē nodotās mantiskās tiesības.
- Licence vai licences līgums (darba izmantošanas tiesību piešķiršana) – izpildītājs saglabā mantiskās tiesības, licences saņēmējs iegūst atļauju noteiktā veidā izmantot darbu.
Vai es varu izmantot cita autoru darbu, veidojot savu mūzikas ierakstu (fonogrammu), un kā to darīt pareizi?
Jā, ja tiek saņemta atļauja no oriģināldarba autora un mūzikas ieraksta īpašnieka (producenta, ierakstu kompānijas) par darba izmantošanu. Atļauju var saņemt:
- individuālā kārtā slēdzot līgumu ar tiesību īpašnieku;
- no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA), ja tiesību īpašnieki ir uzticējuši organizācijām pārvaldīt šādas tiesības;
- atļauja nav nepieciešama gadījumos, ja tiek izmantoti neaizsargājami darbi (public domain darbi), proti, darbi, kuriem ir beidzies aizsardzības termiņš, vai darbi, kurus neaizsargā ar autortiesībām vai blakustiesībām. Drīkst izmantot arī citus darbus, ja šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Visbeidzot, drīkst izmantot darbus, par kuriem autors ir skaidri norādījis, ka atļauj šo darbu brīvu izmantošanu, piemēram, uz atvērtā satura (Creative Commons) vai nekomerciālās licences pamata.
Kā rīkoties, ja internetā pieejamais mūzikas ieraksts ir ievietots bez atļaujas?
Internetā atrodamā mūzika pakļauta tiem pašiem likumiem (tostarp, autortiesību un blakustiesību regulējumam), kā citur izmantotā. Jāņem vērā, ka internetā jau tagad atrodas ļoti daudz nelegāli ievietotas mūzikas (bez autoru, producentu un izpildītāju piekrišanas) un to ļoti bieži iespējams iegūt bez maksas.
To dēvē par pirātismu, un pret to cīnīties ir ļoti grūti. Tiek uzskatīts, ka tas nes miljardu eiro zudumu mūzikas industrijai un valstij, jo cilvēks, kas iegūst mūziku no interneta bez maksas, nemaksā ne autoriem, ne producentiem, ne izpildītājiem, viņš arī nemaksā nodokļus valstij. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas šodien ir autortiesību organizāciju, valsts institūciju un mūzikas izdevniecību redzeslokā.
Ja ir uzzināts, ka mūziku izmanto bez atļaujas, piemēram, dziesma ir ievietota Spotify, nepieciešams sazināties ar straumēšanas platformu par radušos situāciju, lai to atrisinātu. Ja nav zināms, kurš dziesmu ir ievietojis digitālajā straumēšanas platformā, Spotify to ātri un ērti var uzzināt šeit. To pašu var izdarīt arī citos digitālajos straumēšanas kanālos, vairāk informācijas meklējot interneta resursos.
Kādēļ izpildītājam reģistrēties LaIPA?
LaIPA ir vienīgā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija Latvijā. LaIPA nodrošina izpildītājiem un fonogrammu producentiem taisnīgas atlīdzības izmaksu, balstoties uz visu fonogrammu izmantotāju iesniegto informāciju. LaIPA veic atlīdzību sadali un izmaksas atbilstoši Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumam un citiem tiesību aktiem. LaIPA veicina labvēlīgus apstākļus izpildītāju un fonogrammu producentu darbībai, īstenojot viņu tiesības un aizstāvot viņu ekonomiskās intereses.
LaIPA nodrošina tiesību pārvaldību:
- reģistrē tiesību īpašnieka datus;
- apstrādā reģistrēto mūzikas ierakstu katalogu;
- mūzikas ierakstiem piešķir ISRC kodus;
- katru gadu apkopo datus par mūzikas ierakstu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs;
- veic atlīdzības aprēķinu;
- veic atlīdzību izmaksas.
Svarīgi!
Ja tiesību īpašnieks nav noslēdzis līgumu un reģistrējis mūzikas ierakstu katalogu, ieņēmumi no fonogrammas izmantošanas tiek uzglabāti 3 gadus, kā to paredz Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.
Kas ir atbildīgs par fonogrammu kataloga iesniegšanu kolektīvā pārvaldījuma organizācijā?
Par fonogrammu iesniegšanu kolektīvā pārvaldījuma organizācijā un to datu pareizību ir atbildīgs izpildītājs. Izpildītājam, izmantojot organizācijas datu sistēmu, ir jāaizpilda fonogrammu reģistrācijas anketa, kurā ir jānorāda pilna informācija par saviem fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksētajiem izpildījumiem. Šī informācija ir jāiesniedz LaIPA 14 dienu laikā pēc līguma slēgšanas, kā arī pēc katra jauna fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēta izpildījuma. Fonogrammu anketas ir jāiesniedz laicīgi, citādi nav iespējams veikt atlīdzības aprēķinus attiecīgajai personai nepieciešamo datu trūkuma dēļ.
Kas ir dizainparaugs?
Dizainparaugs ir izstrādājuma ārējais izskats – forma, apveids, krāsa, virsmas īpatnības, utt. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Tātad ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt izstrādājuma formu, izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas. Telpisku formu un zīmējumu uz tās var pieteikt aizsardzībai kopā vai atsevišķi. Svarīgi atzīmēt, ka dizainparaugs neattiecas uz izstrādājuma tehniskajām pazīmēm, kā piemēram, ja izstrādājuma ārējais veidols pilda nevis dekoratīvu, bet gan funkcionālu lomu, to nevarēs aizsargāt kā dizainparaugu. Taču, ja izstrādājums no tehniskā viedokļa ir jauns un ar praktisku pielietojumu, to iespējams var aizsargāt ar patentu.
Kas jādara, lai aizsargātu savu dizainparaugu?
Lai Latvijā aizsargātu dizainparaugu, Patentu valdē ir jāiesniedz pieteikums par dizainparauga reģistrāciju. Pieteikumā ir jānorāda dizainera vārds, dizainparauga īpašnieka vārds vai nosaukums, izstrādājuma nosaukums (vēlams – atbilstoši Lokarno klasifikācijai), un jāpievieno produkta attēli – kvalitatīvas fotogrāfijas vai skaidri zīmējumi, kas attēlo visas tā īpatnības.
Svarīgi!
Dizainparauga būtības noskaidrošanai pieteikumam var pievienot arī īsu dizainparauga aprakstu, kas tiek izmantots tikai dizainparauga pazīmju un atšķirību izskaidrošanai un neietekmē aizsardzības apjomu, kā arī paša izstrādājuma paraugu, ja tas ir plakans un ērti uzglabājams kopā ar citiem pieteikuma materiāliem, nepārsniedzot A4 formāta izmērus.
Galvenais pieteikuma dokuments ir attēlu komplekts, kas nosaka aizsargājamo tiesību apjomu. Lai attēlu komplekts sniegtu skaidru priekšstatu par dizainparaugu un tie būtu piemēroti reproducēšanai, ir jāievēro vairāki priekšnoteikumi, ar kuriem var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē.
Komplekss pieteikums var aptvert vairākus dizainparaugus, ar nosacījumu, ka visiem izstrādājumiem, kuros paredzēts īstenot vai iekļaut vienā pieteikumā ietvertos dizainparaugus, jāattiecas uz vienu un to pašu Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) klasi. Objektu skaitu kompleksā pieteikumā nosaka pēc tā, cik patstāvīgi lietojamu izstrādājumu vai eventuāli patstāvīgu preču tas satur (tējkanna un tās vāciņš kopā ir viens objekts, šaha figūru komplekts ir viens objekts, divi dažādi naži – divi objekti, nazis, dakšiņa un karote, kaut arī savstarpēji veido komplektu, – trīs objekti, jo tos var pārdot atsevišķi).
Detalizētāk ar informāciju par dizainparauga reģistrāciju var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Dizainparauga reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu dizainparaugu ŠEIT!
Kāpēc reģistrēt dizainparaugu?
Dizainparauga reģistrācija piešķir ekskluzīvas tiesības tās īpašniekam uz šī dizainparauga izmantošanu, kas savukārt pasargā dizainparauga īpašnieku no kopēšanas un atdarināšanas dēļ radušiem zaudējumiem. Neviens bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst komerciālos nolūkos izmantot reģistrētu dizainparaugu vai objektu, kura kopējais vizuālais iespaids būtiski neatšķiras no šī dizainparauga. Proti, bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ražot šādus izstrādājumus, pārdot, eksportēt vai importēt tos.
Kādi ir nosacījumi, lai dizainparaugu reģistrētu?
Dizainparaugu reģistrē, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs. Dizainparaugs ir jauns, ja identisks dizainparaugs nav ticis izpausts sabiedrībai, proti, nav publicēts, izstādīts vai laists tirgū.
Kad iesniegt dizainparauga pieteikumu?
Dizainparaugs jāpiesaka reģistrācijai ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc pirmās dizainparauga publiskošanas. Tas attiecas uz dizainparauga atrādīšanu izstādēs, publiskos pasākumos, kā arī publicēšanu sociālajos medijos vai publikācijās. Šo 12 mēnešu laikā dizainers var pārbaudīt, vai izstrādātais dizains ir pieprasīts un izlemt, vai vēlas to tiesiski aizsargāt ar reģistrāciju.
Konsultāciju par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.
Cik izmaksā dizainparauga pieteikšana un reģistrēšana?
Dizainparauga reģistrēšanas procesam ir vairākas pozīcijas, tostarp dizainparauga iesniegšana, maksājums par katru pieteikumā ietverto papildu dizainparaugu, kā arī dizainparaugu reģistrācija un publikācija, tostarp apliecības izsniegšana. Dizainparauga reģistrēšana izmaksā sākot no 105 euro uzņēmējiem, savukārt, ja dizaina pieteicējs ir pats dizainers – sākot no 42 euro.
Pieteikuma maksa ir jāsamaksā viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteicējs vēlas dizainparaugu noteiktu laiku saglabāt slepenībā, par papildu samaksu var lūgt atlikt dizainparauga publikāciju uz laiku līdz 30 mēnešiem no pieteikuma datuma. Šādu iespēju bieži izmanto dizaineri pirms modes skatēm un izstādēm, lai būtu pārliecināti, ka dizains ir aizsargāts, bet nenonāk atklātībā pirms konkrētā pasākuma.
Detalizēta informācija par dizainparauga reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.
Cik ilgi ir spēkā dizainparauga reģistrācija?
Dizainparaugu reģistrē uz 5 gadiem. Termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot uz jaunu periodu. Kopumā dizainparauga aizsardzība var ilgt līdz 25 gadiem.
No kura brīža dizainparaugs skaitās tiesiski aizsargāts?
Dizainparauga aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par dizainparauga reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā.
Vai mans dizainparaugs būs aizsargāts visā pasaulē?
Dizainparaugu aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to dizainparaugs jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā ir paredzēts šīs tiesības realizēt.
Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu dizainparaugu var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Hāgas sistēma.
Savukārt, reģistrējot dizainparaugu Eiropas Savienība Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.
Kā rīkoties, ja man šķiet, ka kāds bez manas atļaujas imitē manu dizainparaugu?
Pamatotu aizdomu gadījumā par dizainparauga neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja dizainparauga neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā dizainparauga reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka pārkāptas Jūsu tiesības.
Vai dizainu var aizsargāt arī ar autortiesībām?
Jā. Ne visus dizainus iespējams aizsargāt kā dizainparaugus. Dizainparaugs ir aizsargājams, ja tas ir jauns un ar individuālu raksturu. Taču dizaina darbi var tikt aizsargāti arī ar citām intelektuālā īpašuma tiesībām, piemēram, autortiesībām.
Dizainparaugu var aizsargāt arī kā dizaina darbu atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem. Autortiesības aizsargā jebkuru autora darbu, kas ir tā radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas un vērtības. Piemēram, ja dizains publiskots vairāk nekā pirms 12 mēnešiem, to nav iespējams reģistrēt kā dizainparaugu, taču to automātiski aizsargā autortiesības. Autortiesības uz darbu tiek iegūtas tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts un autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.
Jāņem vērā, ka dizaina aizsardzība ar autortiesībām ir daudz ierobežotāka nekā dizainparauga aizsardzība, jo autortiesības aizsargā autora tiesības uz savu darbu, neliedzot citām personām iedvesmoties un radīt līdzīgus darbus.
Vairāk informācijas par dizainparaugiem un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.
Kas ir preču zīme?
Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas (fiziskas vai juridiskas) preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.
Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja. Tā var būt, piemēram, vārdiska (veido tikai vārdi, burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes), figurāla (izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, grafisks elements vai krāsa), telpiska (veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma), krāsa (veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām), skaņa (veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), kustība, multivide, hologrāfija.
Reģistrācijai nevar pieteikt apzīmējumus:
- kas nav unikāli (nav atšķirības no citām jau reģistrētām preču zīmēm),
- kas ir amorāli, maldinoši vai satur valstu ģerboņus, karogus vai citus nozīmīgus simbolus,
- kam ir attiecīgās preces aprakstošs raksturs,
- kurus var sajaukt ar agrākām vai Latvijā plaši pazīstamām citu personu preču zīmēm,
- kuri aizskar trešo personu personiskās tiesības, autortiesības vai komerctiesības.
Šādu preču zīmju reģistrāciju var atteikt Patentu valde vai pēc reģistrācijas apstrīdēt attiecīgo preču zīmju īpašnieki.
Kāpēc jāreģistrē preču zīme?
Ja preču zīme ir aizsargāta ar reģistrāciju, īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmi. Tas nozīmē, ka saistībā ar precēm un/vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas reģistrācija, neviena cita persona bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas to izmantot nedrīkst. Tādā veidā preču zīmes īpašnieks paaugstina savu konkurētspēju un tiek aizsargāta viņa labā slava. Preču zīme var arī kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko persona var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.
Kā reģistrēt preču zīmi Latvijā?
Latvijā preču zīmes reģistrē Patentu valde. Vispirms ir jāpārliecinās, ka izvēlētā preču zīme atšķiras no citām – jāpārbauda, vai šāda vai ļoti līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta, veicot meklējumu datubāzēs. Pēc tam ir jāaizpilda preču zīmes pieteikuma veidlapa, kurā jānorāda:
- Kam pieder preču zīme – uzņēmums vai fiziska persona (informācija tiek publiskota un tai vienmēr ir jābūt aktuālai, lai nebūtu šaubu, kam pieder preču zīme);
- Preču zīmes atveidojums (vārds, attēls vai cita veida atveidojums);
- Preču un pakalpojumu saraksts – nosaukti tā, lai visi saprastu, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas preču zīme (tie jāklasificē atbilstoši Nicas klasifikācijai, kur preces un pakalpojumi ir iedalīti 45 klasēs).
Svarīgi iegaumēt:
vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju. Ja nepieciešams aizsargāt zīmes variantus, piemēram, atšķirīgā grafiskā izpildījumā, tie jāpiesaka katrs atsevišķi.
Detalizēta informācija par preču zīmju reģistrācijas procesu pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Preču zīmju reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu preču zīmi ŠEIT!
Kā var noskaidrot, vai izvēlētā preču zīme ir pietiekami atšķirīga un iepriekš nav jau reģistrēta?
Lai iegūtu informāciju par to, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā reģistrēta, jāpārbauda trīs datubāzes – nacionālā preču zīmju datubāze, starptautiski reģistrēto preču zīmju datubāze un Eiropas Savienības preču zīmju datubāze. Datubāzes pieejamas Patentu valdes tīmekļvietnē.
Preču zīmes tiek uzskatītas par sajaucami līdzīgām, ja pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šos apzīmējumus var sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītus. Salīdzināts tiek zīmju vizuālais kopiespaids, fonētiskais skanējums, kā arī jēdzieniskās asociācijas. Lai zīmes tiktu uzskatītas par sajaucami līdzīgām, pietiek ar līdzību kaut vienā no trim minētajiem aspektiem.
Konsultāciju par preču zīmju atšķirtspēju var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.
Kas ir preču un pakalpojumu saraksts un Nicas klasifikācija?
Preču un pakalpojumu saraksts būtiski ietekmē preču zīmes aizsardzības apjomu. Aizpildot preču zīmes pieteikuma veidlapu, pēc iespējas precīzākiem jēdzieniem jānorāda konkrēti preču un/vai pakalpojumu veidi, uz kuriem preču zīme attieksies, un jāsagrupē pa klasēm saskaņā ar Nicas klasifikāciju.
Nicas klasifikācija ir Eiropas Savienības sistēma preču un pakalpojumu klasificēšanai. Tajā ir 45 klases: uz precēm attiecas 1. – 34. klase, savukārt uz pakalpojumiem attiecas 35. – 45. klase. Katrai klasei ir klases virsraksts, kas sniedz vispārēju informāciju par attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, 15. klases nosaukums ir “Mūzikas instrumenti”, savukārt 25. klases nosaukums ir “Apģērbi, apavi, galvassegas”. Preču saraksta sastādīšanai var lietot Nicas klasifikācijas klašu virsrakstus, vienlaikus jāņem vērā, ka Nicas klasifikācijas klašu virsraksti jēdzieniski neaptver visas preces vai pakalpojumus, kas pieder pie attiecīgās klases.
Jārēķinās ar to, ka pēc pieteikuma iesniegšanas vairs nav pieļaujams papildināt preču un/vai pakalpojumu sarakstu, var tikai svītrot preces un pakalpojumus no tā. Detalizēta informācija par Nicas klasifikāciju pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē. Konsultāciju par preču un pakalpojumu saraksta sastādīšanu un Nicas klasifikācijas izmantošanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.
Cik izmaksā preču zīmes reģistrācija Latvijā?
Preču zīmes reģistrēšanas procesam ir vairākas izmaksu pozīcijas, piemēram, preču zīmes pieteikuma iesniegšana, preču zīmes pieteikumā norādīto preču klašu skaits, preču zīmes reģistrācija. Preču zīmes reģistrācija izmaksā sākot no 185 euro.
Pieteikuma maksa jāsamaksā mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, par katru papildu klasi maksājama papildmaksa. Ja samaksu veic vēlāk par minēto termiņu, pieteikuma datums tiek pārcelts uz datumu, kad samaksāta pieteikuma maksa un, ja nepieciešams, arī papildmaksa.
Reģistrācijas maksa ir jāmaksā, ja preču zīmi atzīst par reģistrējamu.
Svarīgi!
Gadījumā, ja preču zīmes reģistrāciju atsaka, pieteikuma maksa netiek atmaksāta.
Detalizēta informācija par preču zīmes pieteikuma, reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.
Cik ilgi ir spēkā reģistrētas preču zīmes aizsardzība?
Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, bet to var atjaunot atkal un atkal uz jaunu 10 gadu periodu. Preču zīme var tikt aizsargāta neierobežoti ilgi.
No kura brīža preču zīme skaitās tiesiski aizsargāta?
Reģistrētās preču zīmes aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par preču zīmes reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc reģistrācijas, preču zīmes īpašniekam ir pašam jāuzrauga, vai kāds cits neatļauti neizmanto viņa preču zīmi. Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.
Vai preču zīme joprojām būs aizsargāta, ja tā tiek nedaudz izmainīta?
Preču zīme tiek aizsargāta tāda, kāda tā ir pieteikta un reģistrēta. Nenozīmīgas izmaiņas zīmes praktiskajā lietojumā parasti neliedz izmantot aizsardzību, kas izriet no sākotnējās reģistrācijas. Ja tomēr preču zīmē notikušas būtiskas izmaiņas, nepieciešams iesniegt jaunu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
Vai mana Latvijā reģistrētā preču zīme būs aizsargāta arī citur pasaulē?
Preču zīmju aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to preču zīme jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā to vēlas aizsargāt.
Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu preču zīmi var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Madrides sistēma.
Savukārt, reģistrējot preču zīmi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.
Vai es varu citai persona piešķirt tiesības izmantot preču zīmi vai to pārdot?
Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Licence var būt ierobežota termiņa vai teritorijas ziņā. Tāpat preču zīmi, līdzīgi kā citus īpašumus, var pārdot, dāvināt, ieķīlāt, novēlēt mantojumā vai citādi atsavināt, gan par atlīdzību, gan bez tās.
Kā rīkoties, ja kāds izmanto manai preču zīmei identisku vai līdzīgu zīmi?
Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.
Savukārt strīdus par preču zīmju līdzību izskata vai nu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, vai Rīgas pilsētas tiesa.
Vairāk informācijas par preču zīmēm un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.