izpildītājiem

Cilvēks, kas iedzīvina un attēlo autoru radītos darbus, kā arī interpretē tos, izmantojot savu talantu. Piemēram, dziedātājs, mūziķis, diriģents u.tml.

Izpildītājiem tiesības tiek piešķirtas ar likumu. Likums aizsargā ne tikai slavenas mūzikas grupas, populārus dziedātājus, atpazīstamus orķestru diriģentus vai izcilus solistus, bet arī, piemēram, timpāna spēlētāju, kas simfonijas atskaņošanas laikā tikai vienu reizi uzsitis pa instrumentu. Saskaņā ar likumu katrs izpildījums ir aizsargāts, un izpildītājam ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņa izpildījuma izmantošanu. Izpildītāju tiesības ir spēkā 70 gadus pēc pirmā izpildījuma publicēšanas vai publiskošanas dienas. Izpildītāju tiesības dalās personiskajās un mantiskajās tiesībās.

• Izpildītāju personiskās tiesības ir tiesības tikt identificētam kā izpildītājam, kā arī iebilst pret sava izpildījuma pārveidošanu.
• Izpildītāju mantiskās tiesības ir tiesības atļaut vai aizliegt savu izpildījumu raidīt radio vai televīzijā, to ierakstīt, kopēt un izplatīt, ievietot internetā un citādi izmantot. Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek publiski atskaņots vai citādi izmantots skaņu ieraksts, kurā ietverts viņu izpildījums.

• Noslēdzot līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju – LaIPA. Tā kā daudzi fonogrammu (skaņu ierakstu) izmantošanas veidi tiek pārvaldīti tikai kolektīvi (t.i. ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību), tad, lai saņemtu atlīdzību, vispirms ieteicams vērsties pie attiecīgās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija LaIPA ir izpildītāju un producentu dibināta bezpeļņas organizācija, kura uzrauga mantisko tiesību izmantošanu, slēdz līgumus ar darbu izmantotājiem, iekasē un izmaksā izpildītājiem atlīdzību par skaņu ieraksta izmantošanu. LaIPA pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu izpildītājus un producentus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
• Noslēdzot līgumu ar aģentu vai ierakstu kompāniju. Par skaņu ierakstiem, kas netiek pārvaldīti tikai kolektīvi, piemēram, skaņu ierakstiem, kas tiek ievietoti, atskaņoti, pirkti un lejupielādēti tīmekļvietnēs un straumēšanas platformās (iTunes, Youtube, Soundcloud, Shazam, Spotify, TikTok, Instagram u.c.), izpildītājs atlīdzību var saņemt no aģenta (digitālā izplatītāja) vai ierakstu kompānijas.
• Noslēdzot individuālus līgumus ar skaņu ieraksta izmantotāju.

Obligātais kolektīvais pārvaldījums ir autoru un blakustiesību īpašnieku mantisko tiesību pārvaldības sistēma, kas noteikta Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz dažiem tiesību veidiem, piemēram, publisku atskaņošanu sabiedriskās vietās, raidīšanu radio un televīzijā, privātkopēšanu un retranslēšanu, tiesību pārvaldījums var tikt veikts tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Šajos gadījumos kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic attiecīgo tiesību administrēšanu uz likuma pamata, un tiesību īpašnieki var saņemt atlīdzību, neslēdzot līgumu ar organizāciju. Attiecībā uz iepriekš norādītajiem tiesību veidiem izpildītājs nevar slēgt individuālus līgumus ar skaņu ieraksta izmantotāju vai pilnvarot aģentus tiesību administrēšanai.

• Kas ir raidīšana?
  Raidīšana ir skaņu ieraksta izziņošana, kā arī turpmāks tā izmantojums raidīšanai, translācijai vai retranslācijai zīmju, skaņu vai attēlu veidā (ar skaļruņa, ētera radio vai televīzijas, pavadoņu televīzijas, kabeļtelevīzijas u.c. starpniecību).
• Kas ir retranslācija?
  Retranslācija ir skaņu ieraksta raidīšana, ko veic cita raidorganizācija, nevis tā, kura to darījusi sākotnēji. Raidīšanas atļauja ne vienmēr ietver retranslācijas atļauju.
• Kas ir publiskais izpildījums (kafejnīcās, veikalos u.tml.)?
  Publiskais izpildījums ir skaņu ieraksta atskaņošana publiskās vietās, vai arī vietās, kas pieejamas katram sabiedrības loceklim (viesnīcas istaba, ēdnīca, diskotēka u.t.t.), neatkarīgi no tā, vai skaņu ieraksts tiek atskaņots radio, TV, vai ar datora u.c. tehniskas ierīces starpniecību. Par katru tādu skaņu ieraksta izmantošanas gadījumu ir jāmaksā atlīdzība. Par publisku pasākumu konkrētais notikums netiek uzskatīts tad, ja tajā piedalās vienīgi vienas ģimenes locekļi, tāpat autoratlīdzība netiek iekasēta par valsts oficiālo ceremoniju un baznīcu dievkalpojumu laikā atskaņotajiem skaņdarbiem.
• Kas ir reproducēšana?
  Reproducēšana ir skaņu ieraksta vai tā fragmenta kopiju izgatavošana materializētā formā, tai skaitā tā iekļaušana citos medijos, piemēram, fonogrammas iekļaušana reklāmā. Fonogrammu reproducēšana ir arī to kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, arī digitāli.
• Kas ir sinhronizācija?
  Sinhronizācija ir mūzikas ierakstu kopēšana (ievietošana) izmantošanai filmās, seriālos, videospēlēs, reklāmās u.c. audiovizuālajos darbos. Atļauju mūzikas ieraksta izmantošanai dod ieraksta producents, kam pieder izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības atļaut vai aizliegt fonogrammas izmantošanu. Atļauja no producenta jāsaņem pirms fonogrammas izmantošanas! LaIPA administrē mūzikas ierakstu reproducēšanu televīzijas vai pēc televīzijas pasūtījuma veidotajos audiovizuālajos darbos, kas paredzēti raidīšanai televīzijas programmās.
• Kas ir digitālās tiesības?
  Mūzikas ieraksts var tikt publiskots interneta vietnē vai kādā no satura straumēšanas platformām. Publiskojot mūzikas ierakstu internetā, tā īpašnieks neatsakās no savām tiesībām, un viņa darbi nezaudē aizsardzību. Tāpat katrai turpmākai izmantošanas reizei un veidam ir nepieciešama atļauja (licence). Cita darbu vai mūzikas ierakstu bez atļaujas publiskot internetā nedrīkst. “Ja tiesību īpašnieks lūgs darbu izņemt, es to izdarīšu” nav laba prakse. Autortiesības nav aizliedzošas pēc būtības, bet gan paredz izmantotāja pienākumu saņemt atļauju vēl pirms faktiskās darba izmantošanas.

Lai izpildītājs vai producents saņemtu pienākošos atlīdzību, ko LaIPA gūst no mūzikas ierakstu izmantotājiem (radio, TV, publiski pasākumi, publiskas vietas – veikali, kafejnīcas u.c.), ir jānoslēdz pārstāvniecības līgums un vienlaikus jāreģistrē informācija par savu mūzikas ierakstu katalogu. Noslēdzot pārstāvniecības līgumu, tiek piešķirta pieeja fonogrammu reģistrācijas sistēmai – ManaLaIPA, kur ērti un pārskatāmi var reģistrēt mūzikas ierakstus, veikt izmaiņas un papildinājumus, lai par tiem saņemtu pienākošos atlīdzību.

Atlīdzību aprēķins tiek veikts, apkopojot mūzikas izmantotāju iesniegtās atskaites par atskaņotajām fonogrammām, un reizi gadā tiek veiktas atlīdzību izmaksas. LaIPA apkopo datus par mūzikas ierakstu izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Atlīdzība tiek izmaksāta sekojošās proporcijās: 50% producentam/-iem un 50% izpildītājam/-iem, kur izmaksājamā summa tiek sadalīta katram izpildītājam individuāli, balstoties uz konkrētā izpildītāja lomu mūzikas ierakstā.
Vienas fonogrammas atlīdzības lielums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram:

• fonogrammas atskaņošanas biežums;
• fonogrammas kopējais sekunžu atskaņojums proporcionāli atskaņotajām visu fonogrammu sekundēm;
• fonogrammu izmantotāju samaksātā atlīdzība.

Saskaņā ar Latvijas likumiem par saņemto atlīdzību ir jāmaksā nodokļi. Piemēram, ja izpildītājam ir noslēgts līgums ar LaIPA, tad, veicot ikgadējās atlīdzības izmaksu, tiek samaksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas LaIPA nemaksā. Vairāk informācijas LaIPA interneta vietnē.

Par fonogrammas ievietošanu, atlīdzības sadali u.tml. atbildīgs ir fonogrammas īpašnieks, tiesību turētājs vai pilnvarotā persona (šī persona ir atbildīga par pareizu fonogrammas datu iesniegšanu un atlīdzības sadali, pēc līguma vai savstarpējās vienošanās). Lai ievietotu fonogrammas digitālajos straumēšanas servisos, mūzikas ierakstu producentam vai ierakstu kompānijai ir jāizmanto digitālā mūzikas izplatītāja vai agregatora pakalpojumi. Agregatori nodrošinās mūzikas nokļūšanu lielākajā daļā straumēšanas platformu, kā arī iekasēs atlīdzību atbilstoši katras straumēšanas platformas līguma nosacījumiem.

Galvenokārt straumēšanas platformas, tai skaitā arī Spotify, maksā atlīdzību pēc straumēšanas koplietošanas modeļa, nevis par katru individuālo straumi. Koplietošanas modelis veidojas, apkopojot visu straumējumu skaitu katrā valstī vai reģionā un aprēķinot, cik no kopējām straumēm pieder jums, tādejādi nosakot mūzikas ierakstu izmantojuma procentuālo vērtību. Mūzikas ierakstu izmantojuma procentuālā vērtība tiek pareizināta ar katras valsts abonentmaksu un reklāmdevēju pakalpojuma samaksāto atlīdzības kopsummu, un tiek aprēķināta izmaksājamās atlīdzības summa.

Svarīgi!
Blakustiesību atlīdzība par mūzikas ierakstu izmantošanu tiek izmaksāta mūzikas ieraksta īpašniekam, parasti ierakstu kompānijai vai producentam, to izmaksā ar digitālā izplatītāja starpniecību, savukārt, ierakstu kompānija pēc tam izmaksā atlīdzību izpildītājiem.

Tas ir iespējams, ja tiek noslēgta savstarpēja vienošanās, vai arī mantojuma procesā, balstoties uz Latvijas likumiem. Lai saņemtu atlīdzību par cita izpildītāja darbiem, ir jāiegūst attiecīgas tiesības. Tās var iegūt divos veidos:

• Mantisko tiesību atsavināšana (nodošana) – izpildītājs visas vai daļu tiesību var nodot citai personai (piemēram, universitātei, izdevējam); šajā gadījumā izpildītājs zaudē nodotās mantiskās tiesības.
• Licence vai licences līgums (darba izmantošanas tiesību piešķiršana) – izpildītājs saglabā mantiskās tiesības, licences saņēmējs iegūst atļauju noteiktā veidā izmantot darbu.

Jā, ja tiek saņemta atļauja no oriģināldarba autora un mūzikas ieraksta īpašnieka (producenta, ierakstu kompānijas) par darba izmantošanu. Atļauju var saņemt:

• individuālā kārtā slēdzot līgumu ar tiesību īpašnieku;
• no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA), ja tiesību īpašnieki ir uzticējuši organizācijām pārvaldīt šādas tiesības;
• atļauja nav nepieciešama gadījumos, ja tiek izmantoti neaizsargājami darbi (public domain darbi), proti, darbi, kuriem ir beidzies aizsardzības termiņš, vai darbi, kurus neaizsargā ar autortiesībām vai blakustiesībām. Drīkst izmantot arī citus darbus, ja šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Visbeidzot, drīkst izmantot darbus, par kuriem autors ir skaidri norādījis, ka atļauj šo darbu brīvu izmantošanu, piemēram, uz atvērtā satura (Creative Commons) vai nekomerciālās licences pamata.

Internetā atrodamā mūzika pakļauta tiem pašiem likumiem (tostarp, autortiesību un blakustiesību regulējumam), kā citur izmantotā. Jāņem vērā, ka internetā jau tagad atrodas ļoti daudz nelegāli ievietotas mūzikas (bez autoru, producentu un izpildītāju piekrišanas) un to ļoti bieži iespējams iegūt bez maksas.

To dēvē par pirātismu, un pret to cīnīties ir ļoti grūti. Tiek uzskatīts, ka tas nes miljardu eiro zudumu mūzikas industrijai un valstij, jo cilvēks, kas iegūst mūziku no interneta bez maksas, nemaksā ne autoriem, ne producentiem, ne izpildītājiem, viņš arī nemaksā nodokļus valstij. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas šodien ir autortiesību organizāciju, valsts institūciju un mūzikas izdevniecību redzeslokā.

Ja ir uzzināts, ka mūziku izmanto bez atļaujas, piemēram, dziesma ir ievietota Spotify, nepieciešams sazināties ar straumēšanas platformu par radušos situāciju, lai to atrisinātu. Ja nav zināms, kurš dziesmu ir ievietojis digitālajā straumēšanas platformā, Spotify to ātri un ērti var uzzināt šeit. To pašu var izdarīt arī citos digitālajos straumēšanas kanālos, vairāk informācijas meklējot interneta resursos.

LaIPA ir vienīgā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija Latvijā. LaIPA nodrošina izpildītājiem un fonogrammu producentiem taisnīgas atlīdzības izmaksu, balstoties uz visu fonogrammu izmantotāju iesniegto informāciju. LaIPA veic atlīdzību sadali un izmaksas atbilstoši Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumam un citiem tiesību aktiem. LaIPA veicina labvēlīgus apstākļus izpildītāju un fonogrammu producentu darbībai, īstenojot viņu tiesības un aizstāvot viņu ekonomiskās intereses.

LaIPA nodrošina tiesību pārvaldību:

• reģistrē tiesību īpašnieka datus;
• apstrādā reģistrēto mūzikas ierakstu katalogu;
• mūzikas ierakstiem piešķir ISRC kodus;
• katru gadu apkopo datus par mūzikas ierakstu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs;
• veic atlīdzības aprēķinu;
• veic atlīdzību izmaksas.

Svarīgi!
Ja tiesību īpašnieks nav noslēdzis līgumu un reģistrējis mūzikas ierakstu katalogu, ieņēmumi no fonogrammas izmantošanas tiek uzglabāti 3 gadus, kā to paredz Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.

Par fonogrammu iesniegšanu kolektīvā pārvaldījuma organizācijā un to datu pareizību ir atbildīgs izpildītājs. Izpildītājam, izmantojot organizācijas datu sistēmu, ir jāaizpilda fonogrammu reģistrācijas anketa, kurā ir jānorāda pilna informācija par saviem fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksētajiem izpildījumiem. Šī informācija ir jāiesniedz LaIPA 14 dienu laikā pēc līguma slēgšanas, kā arī pēc katra jauna fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēta izpildījuma. Fonogrammu anketas ir jāiesniedz laicīgi, citādi nav iespējams veikt atlīdzības aprēķinus attiecīgajai personai nepieciešamo datu trūkuma dēļ.