Informācija

autoriem

Autors ir fiziska persona, kas sabiedrībai darījis pieejamu radošu darbu – t.i., tādu, ko nespētu radīt neviens cits. Atrisināta krustvārdu mīkla tāda nebūs, jo tieši tāpat to var atrisināt arī cits, taču mīklas sastādīšana gan, tāpat muzikāls, literārs darbs, glezna, fotogrāfija u.tml.
Autoram nav vecuma cenza – vari būt arī bērns.

Autortiesību likums noteic, ka cilvēks par autoru ar visām tā tiesībām kļūst brīdī, kad darbs ir tapis materializētā formā – sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi. Kamēr darbs ir tikai ideja, tas ir neaizsargāts.

Tiesu praksē cilvēkam nav jāpierāda sava autorība – domstarpību gadījumā pierādījumi jāuzrāda tam, kurš tavu autorību apstrīd.

Tās ir gan personiskas, gan mantiskas. Pirmās pārklājas ar cilvēktiesībām – tiesības uz to, lai ik publiskošanas reizē pie darba tiktu minēts tavs vārds vai, ja vēlies, pseidonīms, arī tiesības pašam atļaut vai aizliegt darbu publiskot vai tulkot, aranžēt vai kā citādi pārveidot.

Mantiskās tiesības ir īpašumtiesības – ar savu darbu tu vari rīkoties kā ar kustamu īpašumu: atstāt to mantojumā, saņemt atlīdzību par darba izmantojumu vai no tādas atteikties.

Svarīgi atcerēties – autoram pienākas atlīdzība par katru darba izmantošanas reizi un katru darba izmantošanas veidu! Ja cilvēks savā kafejnīcā publiski atskaņo radio dziesmu programmu, dziesmas tiek ne tikai raidītas (par ko norēķinās radiostacijas), bet arī publiski atskaņotas ierakstā, kas ir cits darba izmantojuma veids, un izmantotājs te būs jau kafejnīca.
Vairāk informācijas AKKA/LAA vietnē.

Tās ir spēkā dzīves laikā un vēl 70 gadu pēc autora nāves. Tāpēc ir svarīgi tās iekļaut testamentā un parūpēties, lai arī tad, kad būsi mūžībā, tavus darbus būtu iespēja izmantot likumīgi, pēc atļaujas vēršoties pie taviem mantiniekiem vai citiem tiesību pārņēmējiem.

Mūžīgas ir tavas tiesības uz vārdu – tavs mantinieks nemūžam nekļūs par tava darba autoru tā īstenajā izpratnē.

Sāc ar to, ka dod darbam līdzi savu vārdu un ziņu par to, kā tevi var atrast darba labticīgs izmantotājs, kurš vēlētos saņemt tavu atļauju! Vai gluži otrādi – ja vēlies, lai tavu darbu var izmantot jebkurš, bez atlīdzības un tavas atļaujas, dod darbam līdzi šo ziņu, lai nerodas pārpratumi!

Ja darbs ievietots internetā un nevēlies, lai to kāds lejupielādē, ir pieejami dažādi digitālās drošības līdzekļi. Var darbam līdzi dot autortiesību zīmi ©, taču tai ir drīzāk informatīvs raksturs, nevis juridisks spēks.

Gadījumos, kad konstatēts autortiesību pārkāpums, jāvēršas pie darba negodprātīgā izmantotāja un, ja sarunas nevedas, jāsauc palīgā policija vai jāiet uz tiesu.

AKKA/LAA ir t.s. autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija LR Kultūras ministrijas pārraudzībā – bezpeļņas biedrība, ko dibinājuši paši autori. Autortiesības ne visos gadījumos iespējams apsaimniekot individuāli, t.i., izsekot katrai darba izmantošanas reizei, izsniegt atļaujas un iekasēt atlīdzību. Ja tev darbu ir daudz un to izmantojums izrādās plašs un daudzveidīgs, talkā nāk kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (KPO), kādas darbojas ļoti daudzās pasaules valstīs: autors var daļu mantisko tiesību deleģēt biedrībai, kas tavā vārdā darba izmantotājiem izsniegs atļaujas (licences), iekasēs un izmaksās tev atlīdzību. Lēmums slēgt līgumu ar KPO ir brīvprātīgs. Tu arī vari brīvi izvēlēties, ar kuru no pasaules KPO līgumu slēgt. AKKA/LAA ir savstarpējas pārstāvniecības līgumi ar 130 pasaules KPO – tās iekasē atlīdzību mūsu autoriem par darbu izmantojumu viņu teritorijā, mēs – ārvalstu autoriem, kuru darbus izmantojam te, Latvijā.

Atšķirībā no individuālā pārvaldījuma, kad atlīdzības apmēru vari noteikt pēc saviem ieskatiem, KPO atlīdzību autoriem iekasē pēc vienotiem, biedrības apstiprinātiem tarifiem.

AKKA/LAA darbību regulē ne vien Autortiesību likums, bet arī īpašs Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.

Tava atlīdzība būs atkarīga no darba izmantojuma – to var izmaksāt tikai tad, ja ir lietotājs, kurš apmaksājis AKKA/LAA izrakstīto rēķinu.

Katram autoram, kurš noslēdzis mantisko tiesību pārstāvniecības līgumu, ir pieejams personisks profils, kur iespējams gūt pārskatu par informāciju, kas par tevi glabājas AKKA/LAA datubāzē.

Vairāk par to, kā notiek autoratlīdzības iekasēšana, sadale un izmaksa, var skatīties šeit.

To var darīt arī elektroniskā formā. Pirms paraksti līgumu, ieteicams to rūpīgi izlasīt, jo tu būsi tas, kurš izvēlēsies, kādus darbu veidus un kādus izmantojuma veidus uzticēsi KPO pieskatīt.

AKKA/LAA vietnē izvēlies sadaļu “autoriem”, atrodi sev īsto sadaļu un lasi, kā noslēgt līgumu. Pēc līguma noslēgšanas AKKA/LAA rīkosies tavā vārdā un interesēs kā tavs oficiāls pārstāvis.

Svarīgi atcerēties, ka AKKA/LAA strādās tikai ar tava darba atkārtotu izmantojumu, nejaucoties tiešajos līgumos, ko slēgsi, kad radīsi pasūtījuma darbu! Var tikai ieteikt pasūtītājam neatdot visas tiesības uz darbu uz mūžīgiem laikiem.

Tikpat svarīgi – AKKA/LAA nevarēs tavā vietā akceptēt vai aizliegt tava darba izmantošanu reklāmā! Tikai tu pats zināsi teikt, vai gribi, lai, piemēram, ar tavu dzeju reklamē zeķubikses vai pašam netīkamu politisku partiju.

Tā ir kompensācija, kas pienākas to darbu autoriem, kas tiek izsniegti bibliotēkās. To saņem grāmatu autori, tulkotāji, ilustratori, sastādītāji, arī filmu un mūzikas ierakstu autori un producenti.

Šie līdzekļi nāk nevis no bibliotēku, bet valsts budžeta: ik gadu LR Kultūras ministrija šim mērķim iedala 10% no summas, ko bibliotēkas iepriekšējā gadā iztērējušas krājuma papildināšanai. AKKA/LAA sadarbībā ar bibliotēkām veic pētījumu par izsniegumiem un ik gadu ap Ziemassvētkiem sadala un izmaksā atlīdzību autoriem, kas savus darbus šai atlīdzībai pieteikuši.
Lai pieteiktos PP atlīdzībai, autoram nav jāslēdz līgums ar AKKA/LAA!

Tas ir darba izmantojuma veids, kas attiecas uz vizuālās mākslas darbu atkārtotu pārdošanu publiskās izsolēs. Šo atlīdzību autoriem vai viņu mantiniekiem caur KPO maksā izsoles vadītājs – 5% apmērā no darba pārdošanas summas.

Par sinhronizācijas tiesībām sauc tiesības atļaut vai aizliegt sava muzikālā darba vai tā daļas savietošanu ar video vai attēlu. Visbiežāk mūzikas autori izvēlas šo jomu uzraudzīt paši, nevis uzticēt KPO.

To autoriem caur KPO kompensācijas kārtībā maksā uzņēmēji, kas ieved vai ražo tādas ierīces, kurās iespējams ierakstīt aizsargātus autordarbus, – datorus, cietos diskus, mobilos tālruņus. Kā to konstatēt, ja vēl nekas nav ierakstīts? Saskaņā ar pasaulē pieņemto kārtību autoram nav jācieš zaudējumi tikai tāpēc, ka trūkst iespējas noskaidrot katra izmantojuma reizi un vietu. Tāpēc likums ierobežo autora tiesības pašam lemt par darba izmantojumu, savukārt lietotājam par valsts noteiktu nelielu atlīdzību ļauj ierīcēs darbus kopēt bez atļaujas.

Autortiesības ir diezgan jaunas tiesības. Kopš 18. gs. beigām norisinājušās ilgas sarunas un meklējumi pēc kompromisa starp autoriem un sabiedrības interesēm. Būtiskākais, ka autortiesības, lēs kā gribi, tomēr ir arī kopus sabiedrības interesēs. Lielākais ieguvums no autortiesību pārvaldījuma sistēmas ir profesionālās mākslas un kultūras veicināšana un atbalsts. Jo vājāka šī sistēma, jo mazāk laika radoši ļaudis spēj atvēlēt savam talantam, un profesionālisms pāraug hroniskā amatierismā.

Pēdējā laikā arvien vairāk starptautiska mēroga pētījumu ir veltīti tam, kā autortiesību pārvaldījuma sistēma balsta ekonomiku caur radošajām industrijām, to nodrošinātajām darbavietām, pienesumu nodokļu budžetā, tūrisma industrijas veicināšanu u.tml.

 Dizainparaugs ir izstrādājuma ārējais izskats – forma, apveids, krāsa, virsmas īpatnības, utt. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Tātad ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt izstrādājuma formu, izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas. Telpisku formu un zīmējumu uz tās var pieteikt aizsardzībai kopā vai atsevišķi. Svarīgi atzīmēt, ka dizainparaugs neattiecas uz izstrādājuma tehniskajām pazīmēm, kā piemēram, ja izstrādājuma ārējais veidols pilda nevis dekoratīvu, bet gan funkcionālu lomu, to nevarēs aizsargāt kā dizainparaugu. Taču, ja izstrādājums no tehniskā viedokļa ir jauns un ar praktisku pielietojumu, to iespējams var aizsargāt ar patentu.

Lai Latvijā aizsargātu dizainparaugu, Patentu valdē ir jāiesniedz pieteikums par dizainparauga reģistrāciju. Pieteikumā ir jānorāda dizainera vārds, dizainparauga īpašnieka vārds vai nosaukums, izstrādājuma nosaukums (vēlams – atbilstoši Lokarno klasifikācijai), un jāpievieno produkta attēli – kvalitatīvas fotogrāfijas vai skaidri zīmējumi, kas attēlo visas tā īpatnības.

Svarīgi!
Dizainparauga būtības noskaidrošanai pieteikumam var pievienot arī īsu dizainparauga aprakstu, kas tiek izmantots tikai dizainparauga pazīmju un atšķirību izskaidrošanai un neietekmē aizsardzības apjomu, kā arī paša izstrādājuma paraugu, ja tas ir plakans un ērti uzglabājams kopā ar citiem pieteikuma materiāliem, nepārsniedzot A4 formāta izmērus.

Galvenais pieteikuma dokuments ir attēlu komplekts, kas nosaka aizsargājamo tiesību apjomu. Lai attēlu komplekts sniegtu skaidru priekšstatu par dizainparaugu un tie būtu piemēroti reproducēšanai, ir jāievēro vairāki priekšnoteikumi, ar kuriem var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē.

Komplekss pieteikums var aptvert vairākus dizainparaugus, ar nosacījumu, ka visiem izstrādājumiem, kuros paredzēts īstenot vai iekļaut vienā pieteikumā ietvertos dizainparaugus, jāattiecas uz vienu un to pašu Dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas (Lokarno klasifikācijas) klasi. Objektu skaitu kompleksā pieteikumā nosaka pēc tā, cik patstāvīgi lietojamu izstrādājumu vai eventuāli patstāvīgu preču tas satur (tējkanna un tās vāciņš kopā ir viens objekts, šaha figūru komplekts ir viens objekts, divi dažādi naži – divi objekti, nazis, dakšiņa un karote, kaut arī savstarpēji veido komplektu, – trīs objekti, jo tos var pārdot atsevišķi).

Detalizētāk ar informāciju par dizainparauga reģistrāciju var iepazīties Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Dizainparauga reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu dizainparaugu ŠEIT!

Dizainparauga reģistrācija piešķir ekskluzīvas tiesības tās īpašniekam uz šī dizainparauga izmantošanu, kas savukārt pasargā dizainparauga īpašnieku no kopēšanas un atdarināšanas dēļ radušiem zaudējumiem. Neviens bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst komerciālos nolūkos izmantot reģistrētu dizainparaugu vai objektu, kura kopējais vizuālais iespaids būtiski neatšķiras no šī dizainparauga. Proti, bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ražot šādus izstrādājumus, pārdot, eksportēt vai importēt tos.

Dizainparaugu reģistrē, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs. Dizainparaugs ir jauns, ja identisks dizainparaugs nav ticis izpausts sabiedrībai, proti, nav publicēts, izstādīts vai laists tirgū.

Dizainparaugs jāpiesaka reģistrācijai ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc pirmās dizainparauga publiskošanas. Tas attiecas uz dizainparauga atrādīšanu izstādēs, publiskos pasākumos, kā arī publicēšanu sociālajos medijos vai publikācijās. Šo 12 mēnešu laikā dizainers var pārbaudīt, vai izstrādātais dizains ir pieprasīts un izlemt, vai vēlas to tiesiski aizsargāt ar reģistrāciju.

Konsultāciju par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Dizainparauga reģistrēšanas procesam ir vairākas pozīcijas, tostarp dizainparauga iesniegšana, maksājums par katru pieteikumā ietverto papildu dizainparaugu, kā arī dizainparaugu reģistrācija un publikācija, tostarp apliecības izsniegšana. Dizainparauga reģistrēšana izmaksā sākot no 105 euro uzņēmējiem, savukārt, ja dizaina pieteicējs ir pats dizainers – sākot no 42 euro.
Pieteikuma maksa ir jāsamaksā viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteicējs vēlas dizainparaugu noteiktu laiku saglabāt slepenībā, par papildu samaksu var lūgt atlikt dizainparauga publikāciju uz laiku līdz 30 mēnešiem no pieteikuma datuma. Šādu iespēju bieži izmanto dizaineri pirms modes skatēm un izstādēm, lai būtu pārliecināti, ka dizains ir aizsargāts, bet nenonāk atklātībā pirms konkrētā pasākuma.
Detalizēta informācija par dizainparauga reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Dizainparaugu reģistrē uz 5 gadiem. Termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot uz jaunu periodu. Kopumā dizainparauga aizsardzība var ilgt līdz 25 gadiem.

Dizainparauga aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par dizainparauga reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

Dizainparaugu aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to dizainparaugs jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā ir paredzēts šīs tiesības realizēt.

Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu dizainparaugu var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Hāgas sistēma.

Savukārt, reģistrējot dizainparaugu Eiropas Savienība Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.

Pamatotu aizdomu gadījumā par dizainparauga neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja dizainparauga neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā dizainparauga reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka pārkāptas Jūsu tiesības.

Jā. Ne visus dizainus iespējams aizsargāt kā dizainparaugus. Dizainparaugs ir aizsargājams, ja tas ir jauns un ar individuālu raksturu. Taču dizaina darbi var tikt aizsargāti arī ar citām intelektuālā īpašuma tiesībām, piemēram, autortiesībām.

Dizainparaugu var aizsargāt arī kā dizaina darbu atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem. Autortiesības aizsargā jebkuru autora darbu, kas ir tā radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas un vērtības. Piemēram, ja dizains publiskots vairāk nekā pirms 12 mēnešiem, to nav iespējams reģistrēt kā dizainparaugu, taču to automātiski aizsargā autortiesības. Autortiesības uz darbu tiek iegūtas tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts un autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

Jāņem vērā, ka dizaina aizsardzība ar autortiesībām ir daudz ierobežotāka nekā dizainparauga aizsardzība, jo autortiesības aizsargā autora tiesības uz savu darbu, neliedzot citām personām iedvesmoties un radīt līdzīgus darbus.

Vairāk informācijas par dizainparaugiem un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas (fiziskas vai juridiskas) preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.
Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja. Tā var būt, piemēram, vārdiska (veido tikai vārdi, burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes), figurāla (izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, grafisks elements vai krāsa), telpiska (veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma), krāsa (veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām), skaņa (veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), kustība, multivide, hologrāfija.

Reģistrācijai nevar pieteikt apzīmējumus:

  • kas nav unikāli (nav atšķirības no citām jau reģistrētām preču zīmēm),
  • kas ir amorāli, maldinoši vai satur valstu ģerboņus, karogus vai citus nozīmīgus simbolus,
  • kam ir attiecīgās preces aprakstošs raksturs,
  • kurus var sajaukt ar agrākām vai Latvijā plaši pazīstamām citu personu preču zīmēm,
  • kuri aizskar trešo personu personiskās tiesības, autortiesības vai komerctiesības.

Šādu preču zīmju reģistrāciju var atteikt Patentu valde vai pēc reģistrācijas apstrīdēt attiecīgo preču zīmju īpašnieki.

Ja preču zīme ir aizsargāta ar reģistrāciju, īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmi. Tas nozīmē, ka saistībā ar precēm un/vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas reģistrācija, neviena cita persona bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas to izmantot nedrīkst. Tādā veidā preču zīmes īpašnieks paaugstina savu konkurētspēju un tiek aizsargāta viņa labā slava. Preču zīme var arī kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko persona var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.

Latvijā preču zīmes reģistrē Patentu valde. Vispirms ir jāpārliecinās, ka izvēlētā preču zīme atšķiras no citām – jāpārbauda, vai šāda vai ļoti līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta, veicot meklējumu datubāzēs. Pēc tam ir jāaizpilda preču zīmes pieteikuma veidlapa, kurā jānorāda:

  • Kam pieder preču zīme – uzņēmums vai fiziska persona (informācija tiek publiskota un tai vienmēr ir jābūt aktuālai, lai nebūtu šaubu, kam pieder preču zīme);
  • Preču zīmes atveidojums (vārds, attēls vai cita veida atveidojums);
  • Preču un pakalpojumu saraksts – nosaukti tā, lai visi saprastu, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas preču zīme (tie jāklasificē atbilstoši Nicas klasifikācijai, kur preces un pakalpojumi ir iedalīti 45 klasēs).

Svarīgi iegaumēt:
vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju. Ja nepieciešams aizsargāt zīmes variantus, piemēram, atšķirīgā grafiskā izpildījumā, tie jāpiesaka katrs atsevišķi.
Detalizēta informācija par preču zīmju reģistrācijas procesu pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Patentu valdi pa tālr. 67099600.
Video pamācība: Preču zīmju reģistrācijas e-pieteikums un procedūras soļi.
Piesaki savu preču zīmi ŠEIT!

Lai iegūtu informāciju par to, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā reģistrēta, jāpārbauda trīs datubāzes – nacionālā preču zīmju datubāze, starptautiski reģistrēto preču zīmju datubāze un Eiropas Savienības preču zīmju datubāze. Datubāzes pieejamas Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīmes tiek uzskatītas par sajaucami līdzīgām, ja pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šos apzīmējumus var sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītus. Salīdzināts tiek zīmju vizuālais kopiespaids, fonētiskais skanējums, kā arī jēdzieniskās asociācijas. Lai zīmes tiktu uzskatītas par sajaucami līdzīgām, pietiek ar līdzību kaut vienā no trim minētajiem aspektiem. 
Konsultāciju par preču zīmju atšķirtspēju var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Preču un pakalpojumu saraksts būtiski ietekmē preču zīmes aizsardzības apjomu. Aizpildot preču zīmes pieteikuma veidlapu, pēc iespējas precīzākiem jēdzieniem jānorāda konkrēti preču un/vai pakalpojumu veidi, uz kuriem preču zīme attieksies, un jāsagrupē pa klasēm saskaņā ar Nicas klasifikāciju. 

Nicas klasifikācija ir Eiropas Savienības sistēma preču un pakalpojumu klasificēšanai. Tajā ir 45 klases: uz precēm attiecas 1. – 34. klase, savukārt uz pakalpojumiem attiecas 35. – 45. klase. Katrai klasei ir klases virsraksts, kas sniedz vispārēju informāciju par attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, 15. klases nosaukums ir “Mūzikas instrumenti”, savukārt 25. klases nosaukums ir “Apģērbi, apavi, galvassegas”. Preču saraksta sastādīšanai var lietot Nicas klasifikācijas klašu virsrakstus, vienlaikus jāņem vērā, ka Nicas klasifikācijas klašu virsraksti jēdzieniski neaptver visas preces vai pakalpojumus, kas pieder pie attiecīgās klases.
Jārēķinās ar to, ka pēc pieteikuma iesniegšanas vairs nav pieļaujams papildināt preču un/vai pakalpojumu sarakstu, var tikai svītrot preces un pakalpojumus no tā. Detalizēta informācija par Nicas klasifikāciju pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē. Konsultāciju par preču un pakalpojumu saraksta sastādīšanu un Nicas klasifikācijas izmantošanu var saņemt Patentu valdē, to piesakot pa tālr. 67099600.

Preču zīmes reģistrēšanas procesam ir vairākas izmaksu pozīcijas, piemēram, preču zīmes pieteikuma iesniegšana, preču zīmes pieteikumā norādīto preču klašu skaits, preču zīmes reģistrācija. Preču zīmes reģistrācija izmaksā sākot no 185 euro.
Pieteikuma maksa jāsamaksā mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, par katru papildu klasi maksājama papildmaksa. Ja samaksu veic vēlāk par minēto termiņu, pieteikuma datums tiek pārcelts uz datumu, kad samaksāta pieteikuma maksa un, ja nepieciešams, arī papildmaksa.
Reģistrācijas maksa ir jāmaksā, ja preču zīmi atzīst par reģistrējamu.

Svarīgi!
Gadījumā, ja preču zīmes reģistrāciju atsaka, pieteikuma maksa netiek atmaksāta.

Detalizēta informācija par preču zīmes pieteikuma, reģistrācijas un uzturēšanas maksām pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.

Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, bet to var atjaunot atkal un atkal uz jaunu 10 gadu periodu. Preču zīme var tikt aizsargāta neierobežoti ilgi.

Reģistrētās preču zīmes aizsardzība sākas ar dienu, kad informācija par preču zīmes reģistrāciju publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc reģistrācijas, preču zīmes īpašniekam ir pašam jāuzrauga, vai kāds cits neatļauti neizmanto viņa preču zīmi. Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.

Preču zīme tiek aizsargāta tāda, kāda tā ir pieteikta un reģistrēta. Nenozīmīgas izmaiņas zīmes praktiskajā lietojumā parasti neliedz izmantot aizsardzību, kas izriet no sākotnējās reģistrācijas. Ja tomēr preču zīmē notikušas būtiskas izmaiņas, nepieciešams iesniegt jaunu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

Preču zīmju aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – tā darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Neeksistē „vispasaules” reģistrācija, līdz ar to preču zīme jāreģistrē katrā valstī vai teritorijā, kurā to vēlas aizsargāt. 

Latvijā reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu preču zīmi var pieteikt arī starptautiskai reģistrācijai, lai iegūtu aizsardzību citās noteiktās valstīs. To piedāvā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidotā Madrides sistēma.

Savukārt, reģistrējot preču zīmi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, ar vienu reģistrāciju ir iespējams iegūt tiesisku aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības valstīs vienlaicīgi.

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Licence var būt ierobežota termiņa vai teritorijas ziņā. Tāpat preču zīmi, līdzīgi kā citus īpašumus, var pārdot, dāvināt, ieķīlāt, novēlēt mantojumā vai citādi atsavināt, gan par atlīdzību, gan bez tās. 

Pamatotu aizdomu gadījumā par preču zīmes neatļautu izmantošanu vispirms ir rakstiski jābrīdina pārkāpējs. Ja preču zīmes neatļauta izmantošana turpinās, pret šo personu var vērsties Rīgas pilsētas tiesā un šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas fakts ir pierādījums tam, ka tās īpašnieka tiesības ir pārkāptas.
Savukārt strīdus par preču zīmju līdzību izskata vai nu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, vai Rīgas pilsētas tiesa.

Vairāk informācijas par preču zīmēm un to reģistrāciju meklē Patentu valdes tīmekļvietnē.

Scroll to Top