Autortiesības izglītībā

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem (ES Intelektuālā īpašuma biroja interneta vietnē)

• Citēšanas izņēmums;
• Izņēmums izglītības un pētniecības mērķiem;
• Publiskais izpildījums mācību procesā;
• Reprogrāfiskā reproducēšana

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 20. panta pirmās daļas 1. punkts;

Kultūras ministrija

kolektīvā pārvaldījuma organizācijas:

• AKKA/LAA
• LaIPA
• LATREPRO

Jā, skolotāji drīkst kopēt vai skenēt grāmatu vai avīžu fragmentus (izņemot notis), lai tos izmantotu mācību procesā nekomerciālā nolūkā.

Tas atļauts tāpēc, ka valsts samaksā autoriem un izdevējiem atlīdzību par viņu darbu kopēšanu (reprogrāfisko reproducēšanu) izglītības iestādēs un bibliotēkās. Līdz ar to izglītības iestādēm nav jāslēdz licences līgumi ar autoriem vai to pārstāvošajām organizācijām par grāmatu vai avīžu kopēšanu, kas nepieciešama mācību procesā.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 1. panta 18. punkts (“reprogrāfiskās reproducēšanas” definīcija) un 35. pants (atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu)

Likums precīzi nenosaka, cik lielu grāmatas vai avīzes fragmentu atļauts skenēt vai kopēt un nepieciešamības gadījumā pieļauj arī visa darba (piemēram, fotogrāfijas vai dzejoļa) kopēšanu.

Taču šāda kopēšana nedrīkst traucēt grāmatu vai avīžu normālu izmantošanu vai nepamatoti ierobežot autoru likumīgās intereses. Tas nozīmē, ka nav pieļaujama situācija, ka tiek nokopēta tik apjomīga grāmatas daļa, ka skolai vai skolēnam vairs nav intereses to iegādāties un autors cieš zaudējumus.

Biedrība “LATREPRO”, kas Latvijā veic atlīdzības par reprogrāfisko reproducēšanu izmaksu autoriem un izdevējiem, savās vadlīnijās iesaka, ka drīkst kopēt vienu publicēta darba sadaļu (grāmatas nodaļu, avīzes vai žurnāla rakstu u.tml.), bet ne vairāk kā 15% no kopējā attiecīgā publicētā darba apjoma (vadlīnijas pieejamas šeit).

Klasē drīkst brīvi rādīt filmas, jo parasti klases skolēni ir savā starpā pazīstami. Tas atļauts tāpēc, ka šādā gadījumā skolotājs neveic filmu “publisko izpildījumu” autortiesību izpratnē, par ko būtu jāsaņem filmas autoru un producentu atļauja.

Lielākās auditorijās, kurās skolēni nav savā starpā pazīstami, atļauts mācību procesa ietvaros nekomerciālā nolūkā rādīt filmas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

filmas rādīšana nepieciešama izglītības programmas īstenošanai;
tiek norādīts filmas nosaukums un autori;
skatītāji ir tikai pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.

Tāpat filmas izrādīšanas apjomam (garumam) jābūt tādam, kas atbilst attiecīgajā izglītības programmā noteiktajam un kas nemazina skolēnu interesi vēlāk noskatīties visu filmu.

Ja skolā filma tiek izrādīta auditorijai, kurā personas nav savā starpā pazīstamas, un šāda rādīšana neatbilst kādam no iepriekš minētajiem noteikumiem, piemēram, tā tiek veikta komerciālā nolūkā vai nav nepieciešama izglītības programmas īstenošanai, filmas rādīšanai (“publiskajam izpildījumam”) jāsaņem filmas autoru un producentu atļauja.

Juridiskais Pamats:
Autortiesību likuma 1. panta 15. pants (“publiskā izpildījuma” definīcija)
Autortiesību likuma 26. panta 2. punkts
(darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā)

Rādot filmu klasē vai skolā, nav nozīmes tam, vai attiecīgās filmas DVD vai jebkāds cits datu nesējs, kurā filma ierakstīta, pieder skolotājam, vai arī tiek rādīts TV ieraksts vai pārraide.

Tas ir tāpēc, ka no likuma viedokļa nav nozīmes, vai publiskais izpildījums tiek īstenots tieši (t.i. kā “dzīvais izpildījums”), vai arī ar kādas tehniskas ierīces vai procesa starpniecību. Tāpat nav nozīmes, kāds ir filmas iegūšanas avots (ieraksts, pārraide u.c.).

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 1. panta 15. pants (“publiskā izpildījuma” definīcija)

Ja skolā muzikālais darbs vai teātra izrāde tiek izpildīta auditorijai, kurā personas nav savā starpā pazīstamas, un šāda izpildīšana neatbilst kādam no iepriekš minētajiem noteikumiem, piemēram, tā tiek veikta komerciālā nolūkā vai nav nepieciešama izglītības programmas īstenošanai, ir jāsaņem autoru atļauja muzikālā darba vai teātra izrādes “publiskajam izpildījumam”.

Lai iegūtu atļauju (noslēgtu licences līgumu), sazinieties ar autoru biedrību “AKKA/LAA”

tālr. 67506131
e-pasts: info@akka-laa.lv

Ja mūzika tiek atskaņota no platformām, kas tiek abonētas par samaksu, uzskatāms, ka tiek izmantoti legāli avoti.

Klasē drīkst brīvi rādīt filmas, tās straumējot vai izmantojot video-pēc-pieprasījuma platformas, jo parasti klases skolēni ir savā starpā pazīstami. Tas atļauts tāpēc, ka šādā gadījumā skolotājs neveic “publisko izpildījumu” autortiesību izpratnē, par ko būtu jāsaņem filmas autoru un producentu atļauja (vairāk par filmu “publisko izpildījumu” skatīt atbildi uz jautājumu Nr.2).

Pirms filmas rādīšanas būtu ieteicams pārliecināties, vai platformu, kurā tā pieejama, var uzskatīt par legālu avotu. Ar legālu avotu saprotams tāds avots, par kuru nav acīmredzama pamata šaubīties, ka tajā pieejamās filmas ir ievietotas ar attiecīgo tiesību īpašnieku (filmas autoru un producentu) piekrišanu. Tādējādi legāli avoti ir, piemēram, Netflix, tet+ vai Go3.

Latvijā informāciju par platformām, kas piedāvā legālu saturu, var uzzināt portālā “Ņem droši!”.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 1. panta 15. pants (“publiskā izpildījuma” definīcija)

Pirms internetā atrasta, ar autortiesībām aizsargāta materiāla izmantošanas skolotājiem un skolēniem vajadzētu pārliecināties, vai materiāls tiek ņemts no legāla avota, proti, vai tas ievietots internetā ar autora atļauju.

Tāpat būtu ieteicams pārbaudīt (piemēram, vietnes izmantošanas noteikumos vai norādē uz atvērtā satura licenci), vai materiāla autors ir atļāvis tā izmantošanu izglītības mērķiem vai citiem mērķiem (piemēram, nekomerciāliem mērķiem), kas ietver arī izmantošanu izglītības mērķiem.

Ja materiāla autors nav atļāvis tā izmantošanu izglītības mērķiem, tad uz likuma pamata, neprasot autora atļauju, skolotāji un skolēni drīkst izmantot fragmentus un citātus no rakstiem vai attēliem internetā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā. Tas nozīmē, ka šo fragmentu vai citātu apjoms visbiežāk būs neliels. Ievietojot citātu vai fragmentu, obligāti jānorāda autora vārds un darba nosaukums.

Neprasot autora atļauju, skolotāji drīkst izmantot citu autoru darbus, izstrādājot izglītības standartiem atbilstošus mācību līdzekļus (grāmatas, audiovizuālos darbus u.c.), kas tiek izmantoti izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā nekomerciālos nolūkos. Arī šajā gadījumā jānorāda izmantotā darba autora vārds un nosaukums, un izmantotā darba apjomam jābūt atbilstošam ilustrēšanas mērķim. Ilustrēšanas mērķis ir sasniegts, ja cita autora darba fragments kalpo kā piemērs vai paskaidro apgūstamo tematu.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 20. panta pirmās daļas 1. punkts (citēšanas izņēmums), Autortiesību likuma 21. pants (izņēmums izglītības un pētniecības mērķiem)

Šobrīd likums nesniedz skaidru atbildi, vai mācību līdzekļus, kuri sagatavoti, izmantojot citu autoru darbu fragmentus, atļauts izplatīt skolēniem digitālā formā. Domājams, ka prasība izmantot šos mācību līdzekļus “nepastarpinātā mācību procesā” varētu ietvert arī izplatīšanu digitālā formā ierobežotam personu lokam, piemēram, intranetā autorizētiem lietotājiem – skolēniem, kas apgūst konkrēto tematu.

Drīzumā gaidāmi likuma grozījumi, kuri šo neskaidrību novērsīs un tiešā veidā ļaus izmantot iepriekš norādītos mācību līdzekļus drošā elektroniskā vidē, kas pieejama tikai izglītības iestādes pedagogiem un izglītojamiem. Ar drošu elektronisku vidi tiks saprasta digitāla mācīšanas vai mācīšanās vide, kurai var piekļūt tikai izglītības iestādes pedagogi un izglītojamie, izmantojot autentifikācijas procedūras, piemēram, autentifikāciju ar paroli.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 21. pants (izņēmums izglītības un pētniecības mērķiem)

Mācību līdzeklis internetā tiek piedāvāts legāli, ja tas internetā ievietots ar autora atļauju.

Par legālu piedāvājumu liecina, piemēram, fakts, ka autors piedāvā darbus savā interneta vietnē (vai oficiālajā kanālā YouTube platformā), norāde uz atvērtā satura licenci (piemēram, Creative Commons licenci) vai darbu pieejamība kādā no pazīstamām straumēšanas vai pārdošanas platformām (tet+, Go3, Netflix, Amazon, grāmatu izdevēju interneta vietnes u.c.).

Latvijā informāciju par platformām, kas piedāvā legālu saturu, var uzzināt portālā “Ņem droši!”.

Par nelegālu piedāvājumu liecina dažādas pazīmes, piemēram, attiecīgā vietne var atklāti norādīt uz tās satura nelegālo izcelsmi, vietnē pieejamais saturs var būt zemākas kvalitātes nekā ierasts, filma var būt pieejama vietnē, vēl pirms ir notikusi tās oficiālā pirmizrāde u.c.

Neprasot autora atļauju, skolotāji drīkst izmantot citu autoru darbus, izstrādājot izglītības standartiem atbilstošus mācību līdzekļus, kas tiek izmantoti izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā nekomerciālos nolūkos. Šādā gadījumā skolotājiem ir pienākums norādīt izmantotā darba autora vārdu un nosaukumu, taču jāņem vērā autora tiesības būt anonīmam vai lietot pseidonīmu.

Skolotājiem nav pienākuma norādīt izmantotā darba autora vārdu un nosaukumu, ja tas izrādās neiespējami.

Juridiskajā literatūrā teikts, ka atbilstošajā Eiropas Savienības autortiesību regulējumā nav norādes, cik lielā mērā skolotājiem jācenšas meklēt darba autora vārdu un nosaukumu, lai uzskatītu, ka tos nav iespējams atrast un norādīt. Ja skolotājs izmanto darbu no interneta vietnes, tad vietnes adresi vienmēr varēs norādīt. Domājams, ka skolotājam ir pienākums pielikt vismaz minimālas pūles, lai atrastu arī autora vārdu.

Lai noskaidrotu vai atrastu autorus, ieteicams sazināties ar autorus pārstāvošām biedrībām (piemēram, “AKKA/LAA”, “LATREPRO”, “Latvijas Rakstnieku savienība” u.c.), grāmatu un periodisko izdevumu izdevniecībām, kā arī Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Juridiskais Pamats:
Autortiesību likuma 21. pants (izņēmums izglītības un pētniecības mērķiem)
Autortiesību likuma 14. panta pirmās daļas 4. punkts (autora personiskās tiesības)
Informācijas sabiedrības direktīvas Nr. 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts
(sk. European Copyright Law. A Commentary. Walter, M. M. (Ed.), Lewinski, S. (Ed.). New York: Oxford University Press, 2010. – p.1044).

Latvijā nav īpašu licenču, kas paredzētas izglītības iestādēm.

Skolotāji un skolēni ir tiesīgi izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus, pamatojoties uz likumā noteiktiem vairākiem autortiesību ierobežojumiem vai izņēmumiem (t.i. neprasot autoru atļauju un nemaksājot tiem atlīdzību):

1. citēšanas izņēmumu;
2. izņēmumu izglītības un pētniecības mērķiem;
3. izņēmumu, kas regulē publisko izpildījumu mācību procesā;
4. izņēmumu, kas pieļauj reprogrāfisko reproducēšanu (kopēšanu uz papīra un skenēšanu, izņemot nošu kopēšanu).

Lai likumīgi izmantotu notis, iesakām sazināties ar nošu izdevniecību “Musica Baltica”.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 20. panta pirmās daļas 1. punkts, 21. pants, 26. panta 2. punkts un 35. pants

Lai skolotājs būtu tiesīgs ierakstīt viņa vadīto stundu, viņam vispirms jāpārliecinās, vai tajā izmantoto citu autoru darbu apjoms nepārsniedz ilustrēšanas mērķi (ilustrēšanas mērķis netiek pārsniegts, ja stundā izmantotais cita autora darba fragments kalpo kā piemērs vai paskaidro apgūstamo tematu).

Ja ierakstā būs redzami arī skolēni, jāiegūst viņu (ja skolēni nav pilngadīgi – viņu vecāku vai citu likumisko pārstāvju) atļauja šādai filmēšanai.

Šobrīd likums nesniedz skaidru atbildi, vai skolotāja vadītās stundas ierakstu, kurā izmantoti citu autoru darbu fragmenti, atļauts izplatīt skolēniem tā, lai tie varētu piekļūt šim ierakstam attālināti. Domājams, ka prasība izmantot šo ierakstu “nepastarpinātā mācību procesā” varētu ietvert arī izplatīšanu digitālā formā ierobežotam personu lokam, piemēram, intranetā autorizētiem lietotājiem – skolēniem, kas apgūst ierakstā ietverto tematu

Drīzumā gaidāmi likuma grozījumi, kuri šo neskaidrību novērsīs un tiešā veidā ļaus izplatīt iepriekš norādītos ierakstus drošā elektroniskā vidē, kas pieejama tikai izglītības iestādes pedagogiem un izglītojamiem. Ar drošu elektronisku vidi tiks saprasta digitāla mācīšanas vai mācīšanās vide, kurai var piekļūt tikai izglītības iestādes pedagogi un izglītojamie, izmantojot autentifikācijas procedūras, piemēram, autentifikāciju ar paroli.

Ja skolotāja vadītās stundas ierakstā netiek izmantoti citu autoru darbi (proti, to var uzskatīt par paša skolotāja radītu saturu) un tajā redzams tikai skolotājs, viņš ir tiesīgs šo ierakstu padarīt brīvi pieejamu internetā.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 21. pants (izņēmums izglītības un pētniecības mērķiem)

Skolotāji drīkst izmantot citātus no citu autoru darbiem, neprasot autoru atļauju, zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā. Tas nozīmē, ka šo citātu apjoms visbiežāk būs neliels. Ievietojot citātu, obligāti jānorāda autora vārds un darba nosaukums.

Ar autortiesībām aizsargāta darba pārveidošanai (adaptēšanai) vai tulkošanai nepieciešama autora atļauja.

Skolotāji drīkst veidot ar autortiesībām aizsargātu darbu krājumus, neprasot šo darbu autoru atļauju, ja minētie darbu krājumi atbilst izglītības standartiem un tiek izmantoti izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā nekomerciālos nolūkos. Jāņem vērā, ka katram krājumā izmantotā darba apjomam jābūt atbilstošam ilustrēšanas mērķim. Ilustrēšanas mērķis ir sasniegts, ja cita autora darba fragments kalpo kā piemērs vai paskaidro apgūstamo tematu.

Tāpat jānorāda katra krājumā izmantotā darba autora vārds un nosaukums.

Vienlaikus likums ļauj veikt ar autortiesībām aizsargātu darbu fragmentu kopēšanu un skenēšanu (reprogrāfisko reproducēšanu). Skatīt atbildi uz jautājumu Nr.1.

Juridiskais Pamats:
Autortiesību likuma 20. panta pirmās daļas 1. punkts (citēšanas izņēmums)
Autortiesību likuma 15. panta pirmās daļas 10. un 11. punkts (autora mantiskās tiesības, tostarp tiesības tulkot darbu un tiesības aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu)
Autortiesību likuma 21. pants (izņēmums izglītības un pētniecības mērķiem)

Ar autortiesībām aizsargāta darba pārveidošanai (adaptēšanai) vai tulkošanai nepieciešama autora atļauja.

Ja skolotājs ieguvis autora atļauju grāmatas tulkošanai, tad skolotāja veiktais grāmatas tulkojums var tikt aizsargāts ar autortiesībām.

Lai kāds darbs (šajā gadījumā – tulkojums) tiktu aizsargāts ar autortiesībām, tā radīšanā jāiegulda autora jaunrade.

Jaunrade konstatējama tad, ja autors darba radīšanas procesā ir varējis brīvi izvēlēties, kādā veidā paust savu ideju, un līdz ar to atspoguļot šajā darbā savu personību.

Piemēram, prozas tulkojums parasti prasīs ievērojamu tulka jaunradi, kamēr tehniska teksta tulkošanā nebūs iespējas būt radošam (citiem vārdiem, tulkam nebūs pilnībā brīvas izvēles, kā iztulkot konkrēto tekstu). Līdz ar to tehniska teksta tulkojums var nebūt aizsargāts ar autortiesībām.

Jaunradi nevar konstatēt arī tad, ja skolotājs sniedzis tikai konsultatīvu, organizatorisku vai materiālo palīdzību ar autortiesībām aizsargājama darba tapšanā.

Juridiskais Pamats:
Autortiesību likuma 15. panta pirmās daļas 10. un 11. punkts (autora mantiskās tiesības);
Autortiesību likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts (aizsargājamie atvasinātie darbi, tostarp tulkojumi);
Autortiesību likuma 1. panta 1. un 2. punkts (“autora” un “darba” definīcijas)

Skolotāja izstrādātais mācību materiāls var tikt aizsargāts ar autortiesībām, ja tā radīšanā ieguldīta viņa jaunrade.

Jaunrade konstatējama tad, ja autors darba radīšanas procesā ir varējis brīvi izvēlēties, kādā veidā paust savu ideju, un līdz ar to atspoguļot šajā darbā savu personību.

Jaunradi nevar konstatēt, ja skolotājs sniedzis tikai konsultatīvu, organizatorisku vai materiālo palīdzību ar autortiesībām aizsargājama darba tapšanā.

Jāņem vērā, ka autortiesības neaizsargā virkni darbu, kā, piemēram, likumus, tiesu spriedumus, masu saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas u.c.

Ja skolotājs izstrādājis mācību materiālu darba attiecību ietvaros, personiskās un mantiskās autora tiesības uz šo materiālu pieder skolotājam. Autora mantiskās tiesības ar līgumu var nodot darba devējam.

Izņēmums no iepriekšminētā noteikuma ir datorprogrammas, kuru autoru mantiskās tiesības automātiski pāriet darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi.

Juridiskais Pamats:
Autortiesību likuma 1. panta 1. un 2. punkts (“autora” un “darba” definīcijas)
Autortiesību likuma 6. pants (neaizsargājamie darbi)
Autortiesību likuma 12. pants (darba devēja uzdevumā radīta darba autors)

Mācību procesa ietvaros radīts skolēna darbs var tikt aizsargāts ar autortiesībām, ja tā radīšanā ieguldīta viņa jaunrade.

Jaunrade konstatējama tad, ja skolēns darba radīšanas procesā ir varējis brīvi izvēlēties, kādā veidā paust savu ideju, un līdz ar to atspoguļot šajā darbā savu personību.

Ja skolotājs vai skola vēlas izmantot skolēnu darbus, kas radīti mācību procesa ietvaros un aizsargāti ar autortiesībām, nepieciešama skolēna (ja skolēns ir nepilngadīgs – viņa vecāku vai citu likumisko pārstāvju) atļauja.

Vienlaikus, ņemot vērā to, ka šādu darbu radīšanai var tikt izmantoti skolas izejmateriāli un rīki, skolas uzņemšanas noteikumos var būt noteikts, ka skola ir tiesīga šos darbus izmantot bez autora atļaujas prasīšanas.

Jāņem vērā, ka skolēns saglabā savas autora personiskās tiesības, tostarp tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu norādīts visur, kur darbs tiek izmantots.

Juridiskais Pamats: Autortiesību likuma 1. panta 1. un 2. punkts (“autora” un “darba” definīcijas), Autortiesību likuma 14. pants (autora personiskās tiesības)