Lāsma Lāsma Līga

Intelektuālais īpašums: mūsdienu sabiedrības un ekonomikas dzinējspēks

Šodien, 26. aprīlī, atzīmējot Pasaules intelektuālā īpašuma dienu, mums visiem ir iespēja padziļināti izvērtēt, cik nozīmīgs ir intelektuālais īpašums mūsu kultūrā, ekonomikā un sabiedrībā. Intelektuālais īpašums, kas ietver autortiesības, blakustiesības, patentus, preču zīmes un dizainparaugus, ir būtisks radošuma, inovāciju un kultūras saglabāšanas dzinējspēks. Intelektuālais īpašums ir arī fundamentāla ekonomikas sastāvdaļa, kas veicina inovāciju un kultūras attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka autori un izgudrotāji saņem atbilstošu atlīdzību par saviem darbiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Patentu biroja (EPO) veikto pētījumu, intelektuālā īpašuma nozares 2017. -2019. gadā veidoja gandrīz pusi (47,1%) no Eiropas Savienības IKP, savukārt ar intelektuālo īpašumu saistītās nozarēs tiek nodarbināti 39,4% no ES iedzīvotājiem. Šie dati apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību efektīva pārvaldība ir izšķirīgi svarīga ekonomiskajai stabilitātei un izaugsmei visā pasaulē.

Neraugoties uz šiem iespaidīgajiem ekonomiskajiem rādītājiem, intelektuālā īpašuma aizsardzība saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Autortiesību pārkāpumi, pirātisms, viltojumi un patentu zādzība ir tikai daži no tiem. EUIPO ziņo, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi Eiropā katru gadu izraisa zaudējumus simtiem miljonu eiro apmērā. Šie izaicinājumi uzsver nepieciešamību stiprināt tiesību aizsardzību un veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību nozīmīgumu.

Sabiedrības izpratne par intelektuālo īpašumu

Lai gan intelektuālais īpašums ir nozīmīgs sabiedrības un ekonomikas attīstības faktors, sabiedrības izpratne par intelektuālā īpašuma jautājumiem joprojām ir nepietiekama. Daudzi neapzinās, kā intelektuālais īpašums ietekmē viņu ikdienas dzīvi, kā arī to, kādas tiešas sekas var rasties intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanas gadījumos. Šīs izpratnes trūkums var veicināt autortiesību pārkāpumus, piemēram, nelicencētas mūzikas, filmu un grāmatu kopēšanu un izplatīšanu, kas galu galā kaitē gan autoriem, gan patērētājiem. Joprojām aktuāls un, kā liecina arī pētījumi, ir arī paudzēs iesakņojies uzskats, ka mūzika, grāmatas, mākslas darbi “pieder visiem” un par to izmantošanu nav jāmaksā atlīdzība tiesību īpašniekiem.

Sabiedrības izglītošana par intelektuālo īpašumu ir svarīga, lai cilvēki saprastu, ka autortiesības, blakustiesības un rūpnieciskais īpašums ne vien aizsargā autoru un izgudrotāju mantiskās un personiskās tiesības, bet arī veicina kultūras un zinātnes attīstību. Jo labāk sabiedrība izprot šos jautājumus, jo efektīvāk tā var piedalīties inovāciju un radošas darbības atbalstīšanā.

Šajā kontekstā nozīmīgu lomu spēlē tādas platformas kā “Autorskola”, kuru mērķis ir paaugstināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi. “Autorskola” nodrošina izglītību par autortiesībām, blakustiesībām un rūpniecisko īpašumu, skaidrojot, kā šīs tiesības ietekmē radošo darbu veidošanu un izplatīšanu. “Autorskolas” mājaslapā informācija par intelektuālo īpašumu ir pieejama dažādām mērķa grupām, sākot ar pirmās klases skolēniem, beidzot ar vidusskolēniem, studentiem, uzņēmējiem un māksliniekiem. Šīs platformas mērķis ir veidot izpratni ne tikai par to, kā aizsargāt pašu radīto darbu, bet arī par to, kā godīgi un likumīgi izmantot citu radītos darbus.

Izglītība par intelektuālo īpašumu bērniem ir īpaši būtiska, lai jau no agras bērnības veicinātu izpratni un cieņu pret citu cilvēku darbu un radošumu. Mācot bērnus par autortiesībām, blakustiesībām un rūpniecisko īpašumu, mēs viņiem palīdzam saprast, ka katrs radošais darbs — vai tas būtu zīmējums, stāsts, izgudrojums vai mūzikas skaņdarbs — ir kāda cilvēka darbs, kas pelnījis atzīšanu un aizsardzību. Tādējādi izglītība par intelektuālo īpašumu jau no bērnības gadiem veido pamatus godīgai attieksmei pret radošo darbu un novērš tādu negatīvu  nākotnes parādību kā pirātisms, plaģiātisms un viltojumi. Izglītojot bērnus un jauniešus par šiem jautājumiem, mēs veicinām veselīgu, radošu un inovatīvu sabiedrību, kas spēj novērtēt un atbalstīt gan savu, gan citu radošo darbu.

Sabiedrības izglītošana par intelektuālā īpašuma nozīmi ir ilgtermiņa process, kas prasa nepārtrauktu apņemšanos no dažādu sektoru puses. “Autorskola” ir izcils piemērs tam, kā šī izpratne var tikt veicināta, sniedzot konkrētus rīkus un zināšanas, kas nepieciešamas, lai saprastu un cienītu intelektuālo īpašumu kā būtisku sabiedrības un kultūras attīstības elementu.

Tehnoloģiju attīstība un intelektuālais īpašums

Tehnoloģiju straujā attīstība ir radījusi jaunus izaicinājumus intelektuālā īpašuma jomā, jo jauninājumi digitālajā vidē bieži apsteidz esošos regulējumus un likumdošanu. Šie izaicinājumi ir sevišķi aktuāli tādās jomās kā mākslīgais intelekts (MI), datu analītika un lietu internets (IoT), kas spēj radikāli mainīt to, kā mēs radām, dalāmies un patērējam radošos darbus.

Mākslīgais intelekts ir viens no visstraujāk augošajiem tehnoloģiju sektoriem, un tas rada būtiskus jautājumus par autortiesībām. MI var radīt mūziku, literārus darbus un vizuālo mākslu, kas tehniski nav tieši cilvēka radīti, tomēr šī programmatūra ir “mācījusies” no citu autoru darbiem, kuru izmantošanai bieži vien nav tikusi iegūta atļauja. Tas rada juridiskas diskusijas par to, kurš ir darba autors un kā šādi darbi būtu jāaizsargā saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Vai šādiem darbiem vajadzētu būt aizsargātiem tāpat kā cilvēka radītiem darbiem? Vai uz MI izveidotājiem arī attiektos autortiesības par MI izveidoto darbu? Vai cilvēku, kas MI ir devis komandu radīt noteikto darbu, ir iespējams uzskatīt par autoru?

Šobrīd skaidra juridiska regulējuma par to vai ar MI palīdzību radītie rezultāti var tikt aizsargāti ar autortiesībām nav.  Autortiesību likums neaizsargā tādus darbus, kuri neatbilst ar autortiesībām aizsargāta darba pazīmēm, tas ir, tādus darbus, kuros nav ieguldīta jaunrade un kurus nav radījis cilvēks. Līdz ar to autortiesības neaizsargā pilnībā mākslīgā intelekta ģenerētus darbus, taču aizsardzība varētu būt attiecināma uz tādiem darbiem, kuru autori attiecīgo programmatūru ir izmantojuši kā rīku darbu radīšanai.

Būtiskākais jautājums autortiesību aizsardzības kontekstā: kā noteikt cilvēka iesaistes apjomu darba radīšanā, kur līdzdarbojies mākslīgais intelekts?

Piemēram, ja cilvēks veicis lielāko daļu konceptuālo izvēļu darba idejas radīšanā (piemēram, izvēlējies dziesmas žanru, stilu, formātu u. tml.) un radoši ieguldījies gala produkta rediģēšanā un pēcapstrādē, tad dziesma varētu tikt aizsargāta ar autortiesībām un blakustiesībām.

Savukārt, lietu internets (IoT) – ierīces, kas savstarpēji sazinās un apmainās ar datiem, arī var izmantot ar autortiesībām aizsargātu saturu dažādos veidos, kas var būt grūti kontrolējami, jo noteik privatā vidē. Piemēram, viedie mājas asistenti, kas atskaņo mūziku vai lasa grāmatas balsī, izmanto aizsargātu saturu, un no intelektualā īpašuma tiesibu aspekta, ir jānodrošina, ka šāda veida lietošana ir legāla un atbilst likumdošanai.

Rezumējot, minētās  tehnoloģijas rada nepieciešamību pēc intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu atjaunošanas un modernizācijas, lai tie spētu adekvāti atbildēt uz jaunajiem izaicinājumiem, kas rodas digitālajā laikmetā. Likumdevēji, juristi un tehnoloģiju speciālisti strādā pie šo jautājumu risināšanas, lai veicinātu inovācijas, vienlaicīgi aizsargājot autortiesību īpašnieku intereses, tomēr tehnoloģiskā attīstība šajā brīdī ir tik strauja, ka ir grūti veidot regulējumus atbilstoši reālajai situācijai. 

Nākotnes virzieni un politikas veidošana

Lai efektīvi risinātu šos izaicinājumus, kas saistīti gan ar tehnoloģiju straujo attīstību, gan sabiedrības izglītības trūkumu intelektuālā īpašuma jomā, ir svarīgi veikt divpusējas darbības. No vienas puses, nepieciešams stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai autori justos droši par sava darba aizsardzību. No otras puses, ir būtiski veidot regulējumus, kas atbalsta inovāciju un kultūras attīstību, lai neierobežotu radošo potenciālu un sabiedrības iespējas piedalīties kultūras dzīvē.

Politikas veidotājiem ir jākoncentrē uzmanība uz līdzsvarotas intelektuālā īpašuma sistēmas izveidi. Šī sistēma nedrīkst tikai aizsargāt autoru tiesības, bet tai ir arī jānodrošina, ka sabiedrībai ir pieejamas kultūras saturs un tehnoloģiju inovācijas. Tas nozīmē, ka likumdošanā ir jāņem vērā gan radošo darbu aizsardzības nepieciešamība, gan sabiedrības intereses un tiesības uz piekļuvi informācijai un kultūras saturam.

Ir svarīgi arī veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi, izmantojot izglītības programmas un publiskās informācijas kampaņas. Tas ietver skolu izglītības programmu paplašināšanu, lai jau no agras bērnības mācītu bērniem par intelektuālā īpašuma principiem un nozīmi. Tāpat ir jāveicina pieaugušo izglītība, izmantojot medijus un sabiedriskās kampaņas, lai palielinātu sabiedrības izpratni par to, kā tehnoloģiju izmantošana ietekmē intelektuālā īpašuma tiesības un kādus izaicinājumus tas rada.

Tādējādi, strādājot gan pie tiesību stiprināšanas, gan pie sabiedrības izglītošanas, var sasniegt līdzsvarotu un taisnīgu intelektuālā īpašuma sistēmu, kas veicina radošumu un inovācijas, vienlaikus respektējot autoru tiesības un nodrošinot plašāku piekļuvi kultūras satura patēriņam.

Pasaules intelektuālā īpašuma diena ir lieliska iespēja ne tikai atzīmēt, bet arī pārdomāt un veicināt plašāku diskusiju par intelektuālā īpašuma nozīmi un tā ietekmi uz mūsu dzīvēm. Intelektuālais īpašums ir būtisks radošuma, inovāciju un kultūras ilgtspējas nodrošināšanai. Tādēļ šīs dienas svinības un turpmāka sabiedrības izglītošana ir būtisks solis pretī nākotnei, kurā tiek cienīts un aizsargāts katra radītais intelektuālais īpašums. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu sabiedrība un ekonomika turpina augt un attīstīties harmoniski un ilgtspējīgi.

*Liena Edvardsa, 
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore,
izglītojošās iniciatīvas “Autorskola” iniciatore

Intelektuālais īpašums: mūsdienu sabiedrības un ekonomikas dzinējspēks Read More »

“Autorskolas” mini-hakatons: studenti piedāvā inovatīvus risinājumus intelektuālā īpašuma jomā

Vakar, 28. februārī, Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinājās izglītojošās iniciatīvas “Autorskola” rīkotais mini-hakatons, kurā desmit studentu komandas prezentēja savas inovatīvās idejas reālām situācijām intelektuālā īpašuma jomā. Mini-hakatons bija daļa no atklāšanas pasākuma jaunajam “Autorskolas” projektam “Mācām nākotnes skolotājus!”, kura ietvaros izveidots e-kurss augstskolu studentiem intelektuālā īpašumu tiesību apguvei.

Pasākumu atklāja kultūras ministre Agnese Logina, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne, profesore Zanda Rubene un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

LaIPA vadītāja Liena Edvardsa pasākumā prezentēja jauno e-kursu, kas piedāvā studentiem iespēju apgūt zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesību pamatiem, tā aizsardzību, radošo profesiju pārstāvju tiesībām un pienākumiem. Studentiem apgūstot metodisko materiālu, kas sastāv no 10 ar intelektuālo īpašumu saistītām tēmām un skaidrojošām animācijam, papildus tam, studentiem ir iespēja nokartot pašpārbaudes testu un iegūt digitālu sertifikātu.

“Šis notikums ir ne tikai platforma, kur jaunieši var parādīt savu izpratni un radošumu, bet arī mūsu iespēja kopīgi mācīties un attīstīties. Intelektuālais īpašums ir mūsu kultūras un inovācijas stūrakmens, un izpratne par to ir būtiska jebkurā profesijā,” pasākumā teica Liena Edvardsa, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore. “Mēs lepojamies ar katru studentu, kurš izmantoja šo iespēju, lai paplašinātu savas zināšanas un veidotu jaunas, inovatīvas idejas. Viņu aizrautība un apņēmība radīt pozitīvas pārmaiņas ir iedvesmojoša un apliecina, ka esam uz pareizā ceļa, veidojot izglītotāku un izpratnes pilnāku sabiedrību.”

LU IZPF prodekāne, profesore Zanda Rubene piebilda: “Studentu spēja ne tikai saprast, bet arī praktiski piemērot intelektuālā īpašuma principus un izstrādāt inovatīvas idejas, ir apliecinājums augstākās izglītības nozīmei mūsdienu sabiedrībā. Un mēs uzskatāmi redzam, kā nākamās paaudzes pārstāvji pieņem izaicinājumus un meklē radošus risinājumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni un cieņu pret intelektuālo īpašumu.”

Pēc atklāšanas uzrunām studentiem tika dotas tikai divas stundas, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus konkrētām situācijām intelektuālā īpašuma jomā. Katrā no desmit komandām bija iekļauti 3-5 studenti no 8 Latvijas augstskolām.

Divu stundu laikā studenti izstrādāja 10 inovatīvas idejas, sākot no sabiedrības informēšanas par intelektuālo īpašumu, beidzot ar spēļu izmantošanu intelektuālā īpašuma apguvei. Pirmo un otro vietu mini hakatonā ieguva komandas no Rīgas Stradiņa universitātes. Pirmās vietas ieguvēji izstrādāja risinājumu, lai informētu sabiedrību par viltojumu iegādes negatīvajām sekām sabiedrībā, izstrādājot “izlaušanās istabu”, kurā būtu nepieciešams atpazīt viltojumus no īstajām precēm. Savukārt otrās vietas ieguvēji meklēja risinājumus ētiskai satura koplietošanai un lietošanai sociālo tīklu lietotāju vidū, izstrādājot mājaslapas sadaļu, kurā apkopota informācija par sociālo tīklu lietotāju tiesībām. Trešās vietas vietas ieguvēji bija studenti no Latvijas Kultūras koledžas un Rīgas Stradiņa universitātes, kuri izstrādāja risinājumu, lai veicinātu intelektuālā īpašuma ievērošanas kultūru akadēmiskajā vidē, piedāvājot daudzfunkcionālu platformu, kas ļauj studentam izprast un apgūt intelektuālo īpašumu un noteikt plaģiātismu savā darbā pirms tā iesniegšanas. 

Izglītojošās iniciatīvas “Autorskola” platforma autorskola.lv ir unikāla interneta vietne, kurā atrodama plaša informācija par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem, likumdošanu, kas regulē intelektuālā īpašuma aizsardzību, kā arī mācību materiāli skolēniem un studentiem, kas palīdz apgūt intelektuālā īpašuma pamatus.

Foto: Oskars Artūrs Upenieks, Lāsma Reisa

_________________________________________________________________________

Projektu “Mācām nākotnes skolotājus” jeb “Autorskolu” īsteno Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), Kultūras ministrija un Latvijas Universitāte, piesaistot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašumu biroja (EUIPO) finansiālu atbalstu. “Autorskola” ir mācību platforma par intelektuālā īpašuma, tostarp autortiesību un blakustiesību, aizsardzības jautājumiem. Projektu 60000 eiro apmērā finansē EUIPO, un to līdzfinansē projekta partneri. Projekts tiks īstenots līdz 2024. gada 30. septembrim. Par projekta laikā radīto saturu atbild projekta īstenotāji un tas nav uzskatāms par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašumu biroja oficiālo viedokli.

Projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par ieguvumiem no intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un par kaitējumu, ko rada šo tiesību pārkāpumi, uzsverot intelektuālā īpašuma nozīmi jaunrades, inovāciju un uzņēmējdarbības atbalstīšanā, kā arī pilnveidot augstskolu mācībspēku un studentu – nākotnes skolotāju un radošo personību – izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālo īpašuma jomu kopumā. Ikviens medijs, augstskola, izglītības iestāde un citi interesenti, kuriem tuvi projekta “Mācām nākotnes skolotājus” mērķi, aicināti sazināties ar projekta īstenotājiem.

“Autorskolas” mini-hakatons: studenti piedāvā inovatīvus risinājumus intelektuālā īpašuma jomā Read More »

Scroll to Top