dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs. Par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
izstrādājuma ārējais izskats – forma, apveids, krāsa, virsmas īpatnības, kas neattiecas uz objekta tehniskajām pazīmēm.
ir sistemātiski veidots, sakārtots datu krājums, kas pieejams publiskai vai ierobežotai lietošanai. Ja datubāze ir radoša darba rezultāts, tā ir aizsargāta un autortiesības pieder tās sastādītajam.
ir vārdos, kodos, shēmās vai citā formā izteikts, informācijas nesējā ierakstīts datu kopums, ko dators spēj nolasīt un kas datoru aktivizē noteiktai darbībai. Tā tiek pielīdzināta literāram darbam.
(kopēšana uz papīra vai skenēšana – atļauts kopēt vai skenēt grāmatu vai avīžu fragmentus (izņemot notis), lai tos izmantotu mācību procesā nekomerciālā nolūkā. Tas atļauts tāpēc, ka valsts samaksā autoriem un izdevējiem atlīdzību par viņu darbu kopēšanu izglītības iestādēs un bibliotēkās. Līdz ar to izglītības iestādēm nav jāslēdz licences līgumi ar autoriem vai viņus pārstāvošajām organizācijām par grāmatu vai avīžu fragmentu kopēšanu, kas nepieciešama mācību procesā. Likums precīzi nenosaka, cik lielu grāmatas vai avīzes fragmentu atļauts skenēt vai kopēt, un nepieciešamības gadījumā pieļauj arī visa darba (piemēram, fotogrāfijas vai dzejoļa) kopēšanu.
Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem jāsaņem tiesību īpašnieka atļauja – licence. Viens no plašākajiem izmantojuma veidiem ir darbu publisks izpildījums. Atļauju var saņemt no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA) vai no pašiem autoriem, izpildītājiem un producentiem.
