Autora tiesības noteikt, vai, kādā veidā un par kādu atlīdzību citas personas ir tiesīgas izmantot viņa radīto darbu, piemēram, dzeju, fotogrāfiju, gleznu vai mūziku dziesmai. Autortiesības dalās personiskajās un mantiskajās tiesībās. Autortiesību aizsardzība ir daļa no cilvēka pamattiesībām. Autortiesības ir daļa no īpašuma tiesībām.

Blakustiesības ir izpildītāju (piemēram, dziedātāju, dejotāju, aktieru), mūzikas ierakstu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības, kas aizsargā šo personu darbības rezultātus – izpildījumu, mūzikas ierakstus, filmas un raidījumus. Blakustiesības nodrošina, ka blakustiesību īpašnieki saņemt atlīdzību no viņu darbības rezultāta izmantošanas. Blakustiesības pēc satura ir līdzīgas autortiesībām.

Cilvēks, kas radījis radošu darbu. Piemēram, rakstnieks (uzrakstījis grāmatu), komponists (sacerējis mūziku), mākslinieks (uzgleznojis gleznu), arhitekts (uzprojektējis būvi). Autors ir arī atvasināta darba autors, piemēram, tulkotājs, mūzikas aranžētājs, enciklopēdijas sastādītājs. Ja darbu ir radījusi vairāk kā viena persona un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

Cilvēks, kas iedzīvina un attēlo autoru radītos darbus, interpretē tos, izmantojot savu talantu. Piemēram, aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs. Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par viņu uzstāšanos, kā arī par katru reizi, kad tiek izmantots izpildītāju uzstāšanās ieraksts.

Cilvēks vai uzņēmums, kurš organizē filmas vai mūzikas ieraksta (fonogrammas) tapšanu un ir atbildīgs par tā pabeigšanu. Producentam ir mantiskās tiesības uz viņa darbības rezultātu (mūzikas ierakstu vai filmu). Producentiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti viņu mūzikas ieraksti vai filmas.

Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas un vērtības. Piemēram, stāsts, prezentācija, scenārijs, dziesma, glezna, skulptūra, dekorācijas, fotogrāfija, skice, filma, videoklips, animācija, horeogrāfija, datorprogramma.

Darbs, kurš balstās uz citu, jau esošu oriģināldarbu, piemēram, aranžējums, ekranizācija, tulkojums vai dramatizējums. Atvasināti darbi ir arī darbu krājumi, piemēram, enciklopēdijas, atlanti un datu bāzes. Atvasināta darba autoram pirms atvasināta darba radīšanas ir jāsaņem atļauja no oriģināldarba autora.

Personiskās tiesības – aizsargā autoru un viņa garīgo saikni ar tā radošo darbu.Mantiskās tiesības – ir autora ekskluzīvās tiesības noteikt, vai un par kādu atlīdzību citas personas drīkst izmantot autora darbus.

Tikai autoram ir tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izmantot, kā arī izlemt – prasīt atlīdzību par sava darba izmantošanu vai ļaut to lietot par brīvu. Autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par katru darba izmantošanas reizi un katru tā izmantošanas veidu.

Autortiesības aizsargā cilvēka radošumu. Aizsargāts tiek jebkurš radītais autoru darbs, un nav nozīmes tā vērtībai (cenai) un mērķim (kādēļ tas ticis radīts). Nav svarīga arī darba forma – vai tas ir zīmējums vai ar roku rakstīts vai datorā veidots raksts.

Ar darbu autors parāda savu personību un sazinās, kā arī pelna naudu. Darba aizsardzība faktiski ir autora aizsardzība, viņa intelektuālā darba atzīšana un novērtējums, kā arī motivācija (finansiāla un morāla) turpmākai darbu radīšanai. Jaunu autora darbu radīšana arī veicina kultūras attīstību.

Autortiesības pieder autoram, tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts. Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

Autors savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, taču tās nenorādīšana neietekmē darba aizsardzību (proti, darbs būs aizsargāts arī tad, ja šī zīme netiks norādīta). Autortiesību aizsardzības zīme ietver trīs elementus: burtu "C" aplītī; autora vārdu; darba radīšanas vai publicēšanas gadu. Piemēram, © Vārds Uzvārds, 2022)

Nē, autortiesības neaizsargā visus darbus. Autors nevar būt daba, dzīvnieki, mākslīgais intelekts vai uzņēmums. Autors var būt tikai fiziskas personas. Autortiesības arī neaizsargā idejas, kamēr tās ir galvā un nav fiksētas, kā arī likumus, tiesu spriedumus un valsts simbolus (himnu, karogu).

Autortiesību aizsardzība ilgst visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Blakustiesību aizsardzība ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma vai tā fiksācijas, taču, ja mūzikas ieraksts ir publiskots, blakustiesību aizsardzība ir 70 gadi no pirmās ieraksta publiskošanas dienas.

Autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību nav ierobežotas laikā, proti, to aizsardzība nekad nebeidzas. Piemēram, darbu var brīvi ievietot internetā bez autora atļaujas, ja ir pagājuši 70 gadi pēc viņa nāves, bet nav pieļaujama nepareiza vai nepatiesa norāde uz tā autoru.

Autora personiskās tiesības dzīves laikā nevar pāriet citai personai (tās nevar ne pārdot, ne uzdāvināt). Autors savas mantiskās tiesības var nodot citai personai, tad šī persona kļūst par autortiesību īpašnieku, piemēram, autors var nodot izdevējam tiesības publicēt darbu. Autors savas tiesības var nodot par brīvu vai pret atlīdzību. Interneta platformas var aicināt nodot autortiesības pret iespēju darbu popularizēt. Autortiesības uz darbu ir jānošķir no īpašumtiesībām uz priekšmetu, kurā darbs izteikts. Veikalā vari nopirkt grāmatu, kas piederēs tev, un tu to drīkstēsi dot izlasīt draugam, bet kopā ar grāmatu tu nenopērc autortiesības uz šo darbu.

Lai legāli izmantotu cita autora darbu, vispirms ir jāsaņem autora atļauja. Piemēram, lai izmantotu mūziku savam mājas video un augšupielādētu to tiešsaistes video platformā, ir jāsaņem autoru (mūzikas un teksta autora) un blakustiesību īpašnieku (izpildītāju un skaņu ierakstu producentu) piekrišana. Tikai tajos gadījumos, kad šādu piekrišanu ir jau saņēmis video platformas uzturētājs, atļauja atsevišķi nav jāsaņem. Tāpēc svarīgi vispirms iepazīties ar attiecīgās video platformas lietošanas noteikumiem.

Atļauja nav nepieciešama gadījumos, kad tu izmanto neaizsargājamus darbus (public domain darbus): darbus, kuriem ir beidzies aizsardzības termiņš, vai darbus, kurus neaizsargā ar autortiesībām vai blakustiesībām.

Drīksti izmantot arī citus darbus, ja šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Visbeidzot, tu drīksti izmantot darbus, par kuriem autors ir skaidri norādījis, ka atļauj šo darbu brīvu izmantošanu, piemēram, uz atvērtā satura (Creative Commons) vai nekomerciālās licences pamata.

Darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības ir iespējama gadījumos, kad šāda izmantošana ir noteikta ar likumu kā autora tiesību ierobežojums. Piemēram, atļauts izmantot cita autora darba citātu vai fragmentu savas domas pamatošanai. Bet šādos gadījumos citātam vai fragmentam jābūt nelielam un obligāti jānorāda autora vārds un darba nosaukums.

Lai saņemtu atļauju izmantot darbu, attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autora un, noteiktos gadījumos, arī izpildītāja un producenta atļauja.

Atļauju var saņemt:
1) no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (piemēram, AKKA/LAA, LaIPA)
2) no pašiem autoriem, izpildītājiem un producentiem;

Autori, izpildītāji un producenti savas tiesības var aizsargāt paši vai kolektīvi ar pārstāvju, piemēram, ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, starpniecību.

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir pašu autoru (piemēram, AKKA/LAA), izpildītāju un producentu (piemēram, LaIPA) dibinātas bezpeļņas organizācijas, kuras uzrauga tiesību izmantošanu, slēdz līgumus ar darbu izmantotājiem, saņem no darbu lietotājiem un izmaksā autoriem atlīdzību par darbu izmantošanu. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu autorus, izpildītājus un producentus, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

Uz internetu attiecas visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu darbu izmantošanu. Publiskojot darbus internetā, autors, izpildītājs un producents neatsakās no savām tiesībām un viņu darbi nezaudē aizsardzību.

Darbības, ko veicam ar darbiem internetā, – publiskošana, lejupielāde, straumēšana, dalīšanās ar datnēm u.c. – ir autora darbu izmantošana un katrai no tām nepieciešamā autora atļauja. Cita autora darbu bez atļaujas publiskot internetā nedrīkst.

Plaģiātisms ir cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savējo, un tas ir autora personisko tiesību pārkāpums. Plaģiātisms var būt arī tad, ja autortiesību aizsardzības termiņš attiecībā uz autoru ir beidzies. Ja darba autors darbu publiskojis, nenorādot savu vārdu, arī šāda darba uzdošana par savu ir plaģiāts.

Ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātu darbu nelikumīga izmantošana – darbs ir nokopēts, ievietots internetā un izplatīts publiski bez autora, izpildītāja vai producenta atļaujas, nemaksājot par to atlīdzību. Piemēram, skenētas grāmatas, nelegāla koncertieraksta vai filmas ievietošana internetā. Pirātisms būtiski ietekmē ne tikai autorus, izpildītājus un producentus, bet arī sabiedrību kopumā. Tas atņem autoriem, izpildītājiem un producentiem finansiālu kompensāciju par viņu ieguldīto darbu un samazina viņu spēju turpināt jaunu darbu radīšanu. Tāpat tas pazemina radošās profesijas kā nākotnes profesijas izvēli, samazina darba vietu skaitu, kā arī valsts ieņēmumus no nodokļiem.

Par autortiesību pārkāpšanu ir paredzēta civiltiesiskā, administratīvā un būtiska kaitējuma nodarīšanas gadījumā – arī krimināltiesiskā atbildība. Līdz ar to, autortiesību pārkāpējam var iestāties viņam nelabvēlīgas sekas, tostarp pienākums atlīdzināt autoram radušos zaudējumus un kompensēt morālo kaitējumu. Nezināšana par autortiesību pārkāpuma izdarīšanu nevienu neatbrīvo no atbildības.